Ziemeļosetija-Alānija

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā
(Pāradresēts no Ziemeļosetijas APSR)

Ziemeļosetija-Alānija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Kabardiju-Balkāriju rietumos un zieneļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļos, Čečeniju ziemeļaustrumos, Ingušiju austrumos, kā arī ar Gruziju (ieskaitot Dienvidosetiju) dienvidos.

Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
Республика Северная Осетия-Алания
Республикӕ Цӕгат Ирыстоны-Алани
Flag of Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
Karogs
Coat of arms of Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Vladikaukāza
Oficiālā valoda krievu
osetīnu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļkaukāza
Platība 
 - Kopējā 7 987 km²
Iedzīvotāji (2023)
 - Kopā 680 748
 - Blīvums 85,23/km²
 - Tautas osetīni (66,5 %)
krievi (17,7 %)
Pilsētas 6
Rajoni
Mājaslapa: http://parliament.osetia.ru/
Ziemeļosetijas-Alānijas Republika Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

 
Alanu vēsturiski apdzīvotā teritorija Ziemeļkaukāza stepēs (1770. gada karte, izmantojot ziņas no sengrieķu avotiem).

No 7. līdz 13. gadsimtam tagadējās Ziemeļosetijas teritorijā pastāvēja sarmatu Alanijas valsts, kas gāja bojā mongoļu uzbrukuma rezultātā (1238—1239). Alani patvērās Gruzijas teritorijā, kur 1326. gadā Gruzijas cars Georgijs V (გიორგი V ბრწყინვალე, Giorgi V Brtskinvale) ieņēma pēdējo alanu kontrolēto cietoksni Gori.

Pēc Krievu—persiešu kara (1722–1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Ziemeļkaukāzu inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā. 1784. gadā Ziemeļkaukāza pārvaldei krievi nodibināja Vladikaukāzas cietoksni. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Ziemeļosetijas teritorija ietilpa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu ASPR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).

1924. gada 7. jūlijā Kalniešu ASPR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Ziemeļosetijas APSR. Otrā pasaules kara laikā Vērmahts 1942. gadā mēģināja ieņemt Vladikaukāzu.

1990. gada 20. jūnijā tika Ziemeļosetijas PSR, ko 1994. gada novembrī oficiāli pārdēvēja par Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku.

Pilsētas labot šo sadaļu

Karte labot šo sadaļu

Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Ārējās saites labot šo sadaļu