Krišjānis Kundziņš
Krišjānis Kundziņš (dzimis 1905. gada 19. martā, miris 1993. gada 23. februārī) bija latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis, seškārtējs Latvijas meistars, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.[1]
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1905. gada 19. martā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija)
| |
| Miris | 1993. gada 23. februārī (87 gadu vecumā) Rīga, Latvija
| |
| Augums | 163 cm | |
| Svars | 62 kg | |
| Profesionālā informācija | ||
| Pārstāvētā valsts | Latvija
| |
| Sporta veids | Cīņas sports | |
| Disciplīna | Grieķu-romiešu cīņa | |
| Kluba informācija | ||
| Klubs | Krauze LAS | |
| Olimpisko spēļu informācija | ||
| Dalības reizes | 1 (1936) | |
BiogrāfijaLabot
Krišjānis Kundziņš dzimis Rīgā. Jaunību pavadījis Čiekurkalnā. Ar sportu sācis nodarboties 15 gadu vecumā, vasarā spēlējis futbolu, ziemā bendiju. Beidzis Rīgas 4. vidusskolu un V. Olava komercskolu. Strādāja V. Ķuzes fabrikā par konditoru.
1924. gadā iestājās sporta biedrībā "Krauze" un sāka nodarboties ar grieķu-romiešu cīņu. Pēc divu gadu treniņiem, 1926. gadā, izcīnīja sudraba medaļu spalvas svarā Latvijas meistarsacīkstēs. Vēlāk seškārtējs Latvijas meistars (1931, 1932, 1935, 1936, 1937, 1940) un trīskārtējs Latvijas Olimpisko spēļu uzvarētājs (1931, 1935, 1939).
Starptautiskās sacensībās lielākais panākums 5. vieta spalvas svarā (līdz 65 kg) 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē. Četras reizes piedalījies Eiropas čempionātos (1935, 1937, 1938, 1939), bet godalgotas vietas izcīnīt nav izdevies.
Pēc Otrā pasaules kara Kundziņš savu cīkstoņa karjeru turpināja, piedalījies PSRS un sporta biedrības "Dinamo" čempionātos. Savas aktīvās sporta gaitas beidza 1953. gadā. 1953. gadā, pēc ūdenslīdēju kursu beigšanas, sāka strādāt glābšanas stacijā "Bābelīte". 1957. gadā apbalvots ar medaļu "Par slīcēju glābšanu".
Paralēli darbam 33 gadus bijis sporta biedrību "Dinamo", "Darba rezerves" un "Daugava", kā arī republikas izlases cīkstoņu treneris. Viņa audzēkņi bijuši I. Klintsons, V. Freidenfelds un daudzi citi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas aktīvi piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā. 1994. gadā Rīgā Krišjāņa Kundziņa vārdā nosaukta Cīņas sporta skola.
Kundziņš miris 1993. gada 23. februārī Rīgā.
Rezultāti starptautiskajās sacensībās cīņas sportāLabot
Olimpiskajās spēlesLabot
| Sacensību nosaukums | Valsts | Svara kategorija | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1936. gada vasaras olimpiskās spēles |  Latvija |
Līdz 62 kg | 5 |
Eiropas čempionātosLabot
| Sacensību nosaukums | Valsts | Svara kategorija | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1935. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg | |
| 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg | |
| 1938. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg | |
| 1939. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā | Latvija |
līdz 61 kg |
BibliogrāfijaLabot
- Krišjānis Kundziņš. Grieķu-romiešu cīņa. Rīga : Alfrēda Ūdra apgāds, 1944.
- Krišjānis Kundziņš. Klasiskā cīņa. Rīga : LVI, 1961. 80. lpp.
AtsaucesLabot
- ↑ «Cīkstoņa profils LOK mājaslapā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. novembrī. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.
Ārējās saitesLabot
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- Jozepsons, A.. "Grieķu-romiešu cīņas veterāns no Čiekurkalna". Rīgas Balss (Nr. 65 (19.03.1985)): 7. lpp.
- "Krišjānis Kundziņš — valsts izlases cīkstonis". Fiziskā Kultūra un Sports (Nr. 1/1938): 44. lpp.