Krezoli

Krezoli (metilfenoli, oksitoluoli, C₆H₄(CH₃)OH) - pie fenoliem piederoši aromātiskie savienojumi ar 1 metilgrupu un 1 hidroksilgrupu pie benzola gredzena. Kā visiem divaizvietotajiem benzola atvasinājumiem, krezoliem ir 3 izomēri - orto-krezols (o-krezols), meta-krezols (m-krezols) un para-krezols (p-krezols). Krezoli ir šķidrumi vai cietas vielas, atkarībā no izomēru sastāva un temperatūras. Gaisā krezoli pamazām oksidējas un no bezkrāsainiem kļūst dzeltenīgi līdz sarkanbrūni.

Krezoli
o-Krezola struktūrformula m-Krezola struktūrformula p-Krezola struktūrformula
Ķīmiskā formula	C7H8O
Molmasa	108,14 g/mol
Blīvums	1020 - 1050 kg/m3
Kušanas temperatūra	29,8 °C (o-krezols) 11,8 °C (m-krezols) 35,5 °C (p-krezols)
Viršanas temperatūra	191,0 °C (o-krezols) 202,0 °C (m-krezols) 201,9 °C (p-krezols)

Iegūšana

Krezolus iegūst no akmeņogļu darvas. Tehnisko krezolu nemēdz sadalīt izomēros. Ja nepieciešami atsevišķi krezola izomēri, o-krezolu atdala no m-krezola un p-krezola, frakcionēti destilējot tehnisko krezolu. m-Krezolu atdala no p-krezola sulfoskābju veidā (m-krezolsulfoskābe sadalās, iedarbojoties ar karstu atšķaidītu sērskābi, bet p-krezolsulfoskābe šādos apstākļos nesadalās).

Izmantošana

Krezolam ir vēl izteiktākas dezinficējošas īpašības, nekā fenolam. Tehniskā krezola šķīdumu šķidrajās ziepēs sauc par lizolu (mūsdienās izmanto reti).

Krezola antiseptisko īpašību dēļ to lieto koksnes (dzelzceļa gulšņu) piesūcināšanai.

Krezolu izmanto arī krāsvielu, smaržvielu un sprāgstvielu (trinitrokrezols) iegūšanai.