Krastmalas krustaine
Krastmalas kurstaine (latīņu: Senecio paludosus) ir kurvjziežu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā. Latvijā tā ir sastopama reti — galvenokārt Rīgas un Jūrmalas apkārtnē, mitros upju krastos, uz applūstošiem pļavu ceļiem, slapjās nezālienēs.[1]
| Krastmalas krustaine Senecio paludosus (L) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Krustaines (Senecio) |
| Suga | Krastmalas krustaine (Senecio paludosus) |
 Krastmalas krustaine Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuUpes krustaine ir daudzgadīgs, 70—170 cm garš lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem. Auga stublājs ir stāvs, parasti nezaro vai mazliet zaro ziedkopā un ir blīvi aplapots līdz pat ziedkopai; tas ir dobs un klāts ar tīmekļmatiņiem. Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus, tās ir vienkāršas, veselas, iegareni lancetiskas, 5—18 cm garas un 1—3 cm platas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu. Lapas plātnes mala ir zāģzobaina, gals gari nosmailots.
Ziedu kurvīši ir blīvā vairogveida skarā stublāja galotnē (arī sānzari, ja tādi ir, apmēram centrālā stublāja augstumā). Ziedu kurvīšu ir daudz, tie diezgan lieli 3—4 cm plati. Ārējā vīkala lapas ir vismaz 10. Vīkala lapas ir 13. Mēlziedi gaiši dzelteni, 10—20, aptuveni 1,7 cm gari. Kurvīša centrā ir tumšāk dzelteni stobrziedi. Auglis ir kails, aptuveni 0,3 cm garš sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «krastmalas krustaine - Senecio paludosus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-19.