Kosovas Atbrīvošanas armija

Kosovas Atbrīvošanas armija (albāņu: Ushtria Çlirimtare e Kosovës — UÇK) bija paramilitāra etnisko albāņu organizācija, kas 1990. gados vēlējās panākt Kosovas atdalīšanos no Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas un Serbijas un Lielalbānijas izveidi.[6] Tās kampaņas pret Dienvidslāvijas drošības dienestiem, policiju, valsts amatpersonām un etniskiem serbu ciematiem izsauca Dienvidslāvijas armijas un serbu paramilitāro organizāciju pretestību un sekojošu aktīvu militāro darbību, kas zināma kā Kosovas krīze (1998—99). Kosovas Atbrīvošanas armiju atbalstīja ārvalstu brīvprātīgie, ieskaitot Rietumeiropas etniskos albāņus, turkus un ziemeļafrikāņus, kurus organizēja Rietumeiropas islāmistu līderi, kas bija saistīti ar Bin Ladenu un Zavāhirī.[7] Albāņu pusē cīnījās arī islāmistu finansēti cīnītāji no Jemenas, Saūda Arābijas un Ēģiptes. Kosovas krīzē 1999. gada martā—jūnijā iesaistījās arī NATO spēki, bombardējot dienvidslāvu spēkus.

Kosovas Atbrīvošanas Armijas zīmotne

1999. gadā noslēdzoties cīņām un Kosovā ierodoties starptautiskajiem spēkiem, KAA oficiāli tika likvidēta un tās dalībnieki iestājās Kosovas Aizsardzības korpusā, civilā ārkārtas aizsardzības institūcija, kas aizvietoja KAA un Kosovas policiju, saskaņā ar ANO Drošības padomes lēmumu Nr. 1244. Bijušie Kosovas Atbrīvošanas armijas līderi kļuva par politiķiem, daļa no tiem ieņemot arī augstus amatus.

Konflikta laikā un pēc tā bijuši daudzi ziņojumi par KAA veiktajiem pārkāpumiem un kara noziegumiem, tādiem kā civiliedzīvotāju slaktiņi, ieslodzījuma nometnes un vēsturisku baznīcu un pieminekļu iznīcināšana.[8] 2014. gada aprīlī Kosovas asambleja apstiprināja speciālas tiesas izveidi, lai izmeklētu KAA dalībnieku 1999.—2000. gadā veiktos noziegumus un citus nopietnos pārkāpumus.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu