Korņilova dumpis (krievu: Корниловский мятеж) bija neveiksmīga bruņota sacelšanās, ko 1917. gada augustā (septembrī) uzsāka Krievijas Impērijas armijas virspavēlnieks, kājnieku ģenerālis Lavrs Korņilovs ar mērķi atjaunot Krievijā stingru varu, nodibināt militāru diktatūru un ar spēku novērst kreiso radikāļu (boļševiku) nākšanu pie varas.

Korņilovu sveic viņa virsnieki

Dumpis tika veikts, ņemot vērā aso sociālpolitisko krīzi Krievijas Republikā un Pagaidu valdības autoritātes krišanos. Šajos apstākļos Korņilovs pieprasīja valdības atkāpšanos un ārkārtas pilnvaru piešķiršanu, izvirzot "Dzimtenes glābšanas" programmu (valsts militarizācija, revolucionāri demokrātisko organizāciju likvidācija, nāvessoda ieviešana u. c.), kuru lielā mērā atbalstīja Pagaidu valdības ministru prezidents Aleksandrs Kerenskis, taču tās īstenošana tika uzskatīta par "nelaiku".

Sacelšanās neizdevās sliktas koordinācijas un citu militāro un politisko līderu atbalsta trūkuma dēļ. Šis pavērsiens vājināja Pagaidu valdības pozīcijas un stiprināja boļševikus. Boļševiku darbība, organizējot pretestību sacelšanās laikā, un viņu struktūru līdzdalība Petrogradas aizsardzībā Vladimira Ļeņina vadībā palielināja viņu prestižu strādnieku un karavīru vidū.

Ārējās saites

labot šo sadaļu