Konstantīns Pobedonoscevs
Konstantīns Pobedonoscevs (krievu: Константи́н Петро́вич Победоно́сцев; 1827—1907) bija krievu tiesībnieks un valstsvīrs. Pobedonosceva ietekmē Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs III 1881. gadā izsludināja manifestu, kurā darīja zināmu, ka viņš, paļaudamies uz patvaldības varu un patiesību, cieši apņēmies patvaldību nostiprināt un pret visiem uzbrukumiem aizstāvēt. Pobedonoscevs saglabāja varu arī Nikolaja II laikā līdz pat 1905. gada revolūcijai. Viņa vadībā par valdošo principu kļuva reliģiskās dogmās iestingušas pareizticības un uz krievu nacionālismu dibināta despotisma izplatīšana. Baltijas guberņas zaudēja autonomiju, vietējo pašvaldību, pārvaldes un tiesu iekārtu pielīdzināja Krievijas guberņām, kur visas administrācijas un tiesu funkcijas veica krievu valdības iecelti ierēdņi.[1]
Darbi
labot šo sadaļu- Победоносцев К.П. Курс гражданского права. СПб., 1868-1880. (krieviski)