Kara komunisms

Kara komunisms (krievu: военный коммунизм) ir nosaukums Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas iekšpolitikai no 1918. līdz 1921. gadam Krievijas pilsoņu kara laikā. Tai bija raksturīga ārkārtēja saimniecības pārvaldes centralizācija, lielo, vidējo un daļēji pat mazo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija, daudzu lauksaimniecības produktu valsts monopols, privātās tirdzniecības aizliegums, bagātību sadales izlīdzināšana, kā arī Sarkanās armijas un milicijas izmantošana saimniecībā.

Nacionalizācija sākās uzreiz pēc Oktobra Sociālistiskās revolūcijas un boļševiku nākšanas pie varas.

Kara komunisma dēļ 1920. gadā darba ražīgums, tostarp masveida nepietiekama uztura dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa.