Kolčestera

Kolčestera
Kolčestera;
	pilsēta
Colchester
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Kolčestera Kolčestera Kolčestera
	Koordinātas: 51°53′23″N 0°53′57″E / 51.88972°N 0.89917°EKoordinātas: 51°53′23″N 0°53′57″E / 51.88972°N 0.89917°E
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Anglijas Austrumi
Grāfiste	Eseksa
Distrikts	Kolčestera
Platība
• pilsēta	46,04 km2
Augstums	25 m
Iedzīvotāji (2021)
• pilsēta	108 396
• blīvums	2 354,4/km²
• urbānā teritorija	130 245
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	CO1–4
Mājaslapa	colchester.gov.uk
	Kolčestera Vikikrātuvē

Kolčestera (angļu: Colchester; izrunā: /ˈkoʊltʃɛstər/) ir pilsēta Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Kolčesteras distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumos Koulnas upes krastos 39 km no grāfistes galvaspilsētas Čelmsfordas un 108 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra.

Kolčestera (latīņu: Camulodunum) ir pirmā romiešu dibinātā pilsēta ieņemtajā Britānijā un to uzskata par vecāko Apvienotās Karalistes pilsētu.^[1] Pirmā Britānijas provinces galvaspilsēta.

Vēsture

Kolčestera tiek uzskatīta par senāko vēstures avotos minēto Britānijas pilsētu — to savā Dabas vēsturē m.ē. 77. gadā minējis Plīnijs Vecākais kā Camulodunum. Pēc citiem datiem pilsēta kā Camulodunon minēta uz ķeltu karaļa Taskoviāna monētām 20.—10. gadā p.m.ē.; tā bijusi viens no Katuvelaunu valsts varas centriem.

Pēc Britānijas iekarošanas m.ē. 43. gadā romieši Kamulodunumā uzbūvēja pirmo savu cietoksni, kurā apmetās XX leģions. Pēc iekaroto teritoriju robežu atvirzīšanās tālāk uz ziemeļiem, leģions cietoksni pameta un Kamulodunuma kļuva par civilo koloniju Colonia Victricensis, kas kļuva par pirmo Britānijas provinces galvaspilsētu. 61. gadā pilsēta tika nopostīta Būdikas sacelšanās laikā un provinces galvaspilsētu pārcēla uz Londonu. Pēc sacelšanās apspiešanas pilsēta tika atjaunota; tai 65.—80. gadā uzcēla 3000 jardus garu mūri. PIlsēta savu augstāko uzplaukumu sasniedza 2.—3. gadsimtā, kad tās iedzīvotāju skaits izauga līdz 30 tūkstošiem.

Pēc romiešu aiziešanas no Britānijas pilsēta panīka. 9. gadsimta Historia Brittonum tā minēta kā Cair Colun — viena no 30 svarīgākajām Britānijas pilsētām. 880.—917. gadā tā bija dāņu pārvaldībā. 10. gadsimtā sakši to dēvēja par Colneceastre.

11. gadsimtā virs kādreizējā romiešu tempļa normaņi uzbūvēja Kolčesteras cietoksni. 1189. gadā Ričards I pilsētai piešķīra pirmo karalisko hartiju. Pilsēta strauji attīstījās 14. gadsimtā un kļuva slavena Eiropā ar specifisku pelēkbrūnu vilnas audumu. 19. gadsimta industrializācijas periodā Kolčestera kļuva par metalurģijas un mašīnbūves centru. Otrā pasaules kara laikā Kolčesteras rūpnīcas nodrošināja lielu daļu no britu flotes zemūdeņu un desantkuģu dzinējiem.