Knīpas un Knauķi
"Knīpas un Knauķi" ir 1971. gadā Jura Alunāna ielā 7 dibināta bērnu vokālā studija. Tās dibinātāja ir mūzikas skolotāja Irēne Veinberga.
Vēsture
labot šo sadaļu1971—1994
labot šo sadaļuBērnu vokālo studiju "Knīpas un Knauķi" dibināja mūzikas skolotāja Irēne Veinberga, kad deju skolotāja Baiba Šteina ierosināja, deju ansamblim Dzirkstele gatavojoties koncertbraucienam uz Kijivu, izveidot nelielu vokālo ansambli. Vadītājai Irēnei Veinbergai talkā vēlāk nāca koncertmeistare un skolotāja Silvija Ērgle, kopīgi strādājot ar bērniem daudzās grupās un veidojot koncertus un daudzas radošas sadarbības 23 gadu garumā. Irēne ar saviem palīgiem mācīja dziedāšanas pamatus dažāda vecuma bērniem, izmantojot akadēmiskas un kora dziedāšanas principus, vairākus metodiskos paņēmienus, latviešu tautasdziesmas turēšana repertuārā goda vietā, skatuves priekšnesumu veidošana ar kustību vai stāsta inscenējumu palīdzību, sadarbība ar daudziem komponistiem un mūzikas ierakstu veidošana. Jau šajā laikā tapušas sadarbības ar daudziem komponistiem, viņu vidū: Arvīds Žilinskis, Ēvalds Siliņš, Valters Kaminskis, Ģederts Ramans, Pauls Dambis, Imants Kalniņš, Zigismunds Lorencs, Uldis Stabulnieks, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Jānis Porietis, Edvīns Zālītis, Jāzeps Lipšāns, Selga Mence, Silvija Silava, Andris Vecumnieks, Jānis Ābols, Zigmars Liepiņš. "Knīpas un Knauķi" dziedāja Rīgā, Maskavā, Ļeņingradā, Baltkrievijā, Vācijā, Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.
1994—2008
labot šo sadaļu1994. gada rudenī ar "Knīpām un Knauķiem" sāka strādāt dziesmu mammas Vita Siliņa (1961.g.29. decembris — 2008.g. 30. marts) un Edīte Putniņa (1967.g.26. aprīlis). Dažas iedibinātās dziesmu mācīšanas tradīcijas tika turpinātas, dažas radoši izveidojās no jauna. Apsveikuma dziesmu No Knīpu-Knauķu saimes daudz laimes, daudz laimes, lai priekā rit dienas, nav bēdas nevienas! nodevusi skolotāja Silvija Ērgle, tā stabili folklorizējusies "Knīpu un Knauķu" ģimenē.
No Vitas Siliņas "Knīpas un Knauķi" un visi bērni Latvijā saņēmuši nesaskaitāmi daudz dziesmu un muzikālu izrāžu! Vitas dziesmas bērniem apkopotas nošu krājumos Kas tie tādi dziedātāji (Musica Baltica) un Knīpiņas un Knauķīši (Pētergailis). Arī Vitas dēls Jānis Ķirsis kļuvis par vokālās studijas komponistu. Šajā laikā "Knīpas un Knauķi" uzstājušies uz Dailes teātra un Nacionālā teātra skatuvēm, un apdzīvojusi Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātri RīBēJa MuTe[1] skatuvi sešu sezonu garumā. Knīpām un Knauķiem bija tā laime piedzīvot daudzas siltas draudzības ar komponistiem, viņu vidū Jānis Lūsēns, Juris Kulakovs, Niks Matvejevs, dzejnieks Normunds Beļskis, režisore Dace Micāne-Zālīte, māksliniece Kristīne Jurjāne un daudzas citas radošās personības. "Knīpas un Knauķi" šajā laikā ieguva arī mīlošas skolotājas: Radošās drāmas krustmātes — Dace Micāne-Zālīte un Ginta Rukmane, Nošu zinību krustmāte Nora Priedīte un citas dziedāšanas krustmātes — Annija Putniņa, Valda Tračuma. Knīpu un Knauķu sirsnīgās dziesmas skanējušas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Talsos, Cēsīs, Lietuvā, Somijā, Ungārijā un Vācijā.
2008—2021
labot šo sadaļu2008. gada pavasarī "Knīpām un Knauķiem" bija pienācis lielu pārmaiņu laiks, no septembra ar Edīti Putniņu kopā studiju sāka vadīt mūzikas skolotājas Jonita Štoma un Sanita Sējāne. Nākamais — trīs mammu laiks “Knīpās un Knauķos” turpināja iesākto un atklāja arvien daudzas jaunas un nebijušas iespējas, ir tapušas muzikālas sadarbības un par Knīpu un Knauķu domubiedriem kļuvuši komponisti Andris Sējāns, Jānis Ķirsis, Atvars Sirmais, Renārs Kaupers, Ēriks Ešenvalds, Andris Kontauts. 2021. gada programmā Emociju pētnieki Inga Cipe dzejoļus komponēja Andris Sējāns, Līga Celma-Kursiete, Ģirts Bišs, Laura Jēkabsone, Jānis Šipkēvics, Jānis Ķirsis, Anita Rezevska, Jonita Štoma, Edīte Putniņa, Andris Kontauts, Ēriks Ešenvalds, Sanita Sējāne.
Rūpēs par "Knīpu un Knauķu" ģimeni iesaistījušās gan nošu zinību krustmāte Signe Belicka, gan radošās drāmas krustmātes Ginta Rukmane un Laila Kirmuška, gan deju krustmātes Lilija Lipora un Sanita Sējāne, gan solo dziedāšanas krustmātes Annija Putniņa, Inese Romancāne, Ilze Latkovska, Ance Purmale, Laura Štoma, Margarita Dudčaka. "Knīpas un Knauķi" šajā periodā ar dziesmām un koncertuzvedumiem Kāpiet tik iekšā, Knīpas un Knauķi būs priekšā, Mūsu mammai un tētim, Ģimenes albums, Dziedu vakaros un rītos, Vilkam tāda dvēselīt’ ciemojušies Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Valmierā, Ropažos, Jaunolainē, Dikļos, Rēzeknē, Līvānos, Aizkrauklē, Kuldīgā, Jelgavā, Krustpilī, Vīnē, Perpiņanā, Pekinā, Briselē, Tilburgā, Minsterē!
Hronoloģija
labot šo sadaļu- 1971 — dibināta vokālā studija "Knīpas un Knauķi" — vadītāja Irēne Veinberga, koncertmeistare Silvija Ērgle.
- 1973 — vinila plate "Knīpas un Knauķi".[2] Dziesmu autori Ģederts Ramans, Ēvalds Siliņš, Zigismunds Lorencs u.c.
- 1976 — 5 gadu jubilejas koncerts.
- 1979 — Latvijas Televīzijas filma Knīpas un Knauķi, Zigismunda Lorenca mūzika, Jāzepa Osmaņa vārdi, režisore Roze Stiebra.
- 1979 — uzstāšanās Maskavas Ostankinas Centrālajā televīzijā,[3] raidījumā Jautrās notis.
- 1980 — vinila plate Dziesmas bērniem, Zigismunda Lorenca mūzika, Jāzepa Osmaņa vārdi.
- 1980 — uzstāšanās Maskavas Ostankinas Centrālajā televīzijā ar latviešu tautasdziesmu programmu.
- 1981 — Latvijas Televīzijas filma Lai mana balstiņa skanēja tālu, latviešu tautasdziesmu programma.
- 1981 — 10 gadu jubilejas koncerts
- 1981 — piedalīšanās Operas un baleta teātra izrādē Bendžamins Britens Spēlēsim operu “Mazais skursteņslauķis”.
- 1983 — Latvijas Televīzijas filma Kas tur ir ārā?, Ulda Stabulnieka mūzika, Imanta Ziedoņa vārdi un scenārijs, režisore Roze Stiebra.
- 1983 — uzstāšanās Maskavas Ostankinas Centrālajā televīzijā
- 1986 — 15 gadu jubilejas koncerts
- 1986 — uzstāšanās Maskavas Ostankinas Centrālajā televīzijā
- 1988 — piedalīšanās Drāmas (Latvijas Nacionālā) teātra izrādē Momo. Zigmara Liepiņa mūzika, Māras Zālītes vārdi. Dziesmu audio ierakstu veikšana.
- 1991 — 20 gadu jubilejas koncerts[4]
- 1994 — vokālo studiju uzsāk vadīt Vita Ķirse, Edīte Putniņa
- 1994 — piedalīšanās MC un koncertprogrammā Katrs savu dzīvi dzīvo. Dziesmu autors Jānis Lūsēns.
- 1995 — piedalīšanās MC Nāc sadziedāt. Latviešu tautasdziesmas Jāņa Lūsēna aranžējumā.
- 1996 — piedalīšanās koncertprogrammā un MC „Balle ar Johanu mušpapīru”. Mūzikas autore Laila Ilze Purmaliete.
- 1996 — 25 gadu jubilejas koncerts. Režisors Guntis Gailītis
- 1997 — koncertuzvedums Savādā pasaule. Mūzikas autors Jānis Lūsēns, tekstu autors Normunds Beļskis, CD “Savādā pasaule”. MicRec.
- 1999 — izrāde Ieklausies. Mūzikas autors Juris Kulakovs, libreta un tekstu autori Normunds Beļskis, Dace Micāne-Zālīte. Režisore Dace Micāne-Zālīte, scenogrāfe, kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne. CD un MC Ieklausies. Platforma Records. AKKA/LAA autortiesību Bezgalības balva[5] Jurim Kulakovam.
- 2001 — 30 gadu jubilejas koncerts.[6] Režisore Dace Micāne-Zālīte. CD un MC Laimīgā zeme. Platforma Records.
- 2001 — Rīgai-800 Bērnu dienas svinību programma Doma laukumā. Dziesmu autori Jānis Lūsēns, Juris Kulakovs, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels. Režisore Dace Micāne-Zālīte. CD un MC Neparastie Rīdzinieki. Baltic Records Group. Mūzikas ierakstu Gada balva.[7]
- 2002 — CD un MC Kas tie tādi dziedātāji. Knīpas un knauķi. AKA/LAA autortiesību Bezgalības balva[5] Vitai Siliņai par dziesmu Vārnas dziesmiņa.
- 2003 — izrāde Īkstīte sadarbībā ar Dailes teātri. Mūzikas autors Jānis Lūsēns, libreta un teksta autori Normunds Beļskis, Dace Micāne-Zālīte, režisori Dž.Dž.Džilindžers un Dace Micāne-Zālīte, scenogrāfs Mārtiņš Milbrets, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. CD un MC Īkstīte. Baltic Records Group.
- 2003 — piedalīšanās koru festivālā Ungārijā.
- 2003 — Ziemassvētku koncertprogramma Nāc un piepildi mazo sirdi! Rīgas Kongresu namā. Dziesmu autori Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Vita Siliņa, Normunds Beļskis, režisore Dace Micāne-Zālīte. CD Nāc un piepildi mazo sirdi!. Baltic Records Group. Mūzikas ierakstu Gada balva.
- 2004 — koncerts Mātes dienā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē — R. Rodžers Mūzikas skaņas. Režisore Dace Micāne-Zālīte.
- 2003 — 2006 — piedalīšanās CD Putnu dziesmas un Pasaku dziesmas ierakstos kopā ar Ilgu Reiznieci.
- 2005 — Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra RīBēJa MuTe[8] atklāšanas koncerts. Režisore Dace Micāne-Zālīte.
- 2005 — Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra izrāde Zemes dziesmas. Dziesmu autors Niks Matvejevs, tekstu autors Marats Samauskis, režisore Dace Micāne-Zālīte.
- 2005 — Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālā teātra pirmais jauniestudējums — muzikāla ziemas pasaka Kraukšķītis. Mūzikas autors Niks Matvejevs, tekstu autors Marats Samauskis, režisore Baņuta Rubesa, scenogrāfe Agne Goiževska, horeogrāfs Alberts Kivlenieks. MC un CD Kraukšķītis. RīBēJa MuTe.
- 2006 — 35 gadu jubilejas koncerts.[9] Režisore Ginta Rukmane. CD dubultalbums Es vienmēr maza māmiņai. Knīpas un Knauķi.
- 2006 — koncertbrauciens uz Noištati pie Vīna ceļa (Neustadt am Weinstrasse,[10] Vācija)
- 2006 — RīBēJa MuTe jauniestudējums — brīnumpasaka Reiz bija[11]... Libreta, tekstu autore Dace Micāne-Zālīte, mūzikas autori Ilga Reizniece, Gatis Gaujenieks, režisore Dace Micāne-Zālīte, scenogrāfe Sandra Strēle, kostīmu māksliniece Iveta Vecenāne, horeogrāfe Santa Grīnfelde. CD Reiz bija. RīBēJa MuTe. Mūzikas ierakstu Gada balva.
- 2007 — CD Knīpiņas un knauķīši. Dziesmu autore Vita Siliņa. MicRec.
- 2007 — RīBēJa MuTe piektais jauniestudējums — mūzikls Klase.[12] Mūzikas autors Jānis Ķirsis, libreta autors Normunds Beļskis, režisors Juris Rijnieks, scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Indra Miklāva, horeogrāfe Anna Ķirse.
- 2007 — koncertbrauciens uz Tamperi (Somija).
- 2007 — RīBēJa MuTe septītais jauniestudējums — muzikāla izrāde Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki.[13] Mūzikas autore Vita Siliņa, libreta autore Antra Leine, režisore Zane Kreicberga, scenogrāfs Māris Ruskulis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Santa Grīnfelde. CD Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki. MicRec.
- 2008 — RīBēJa MuTe astotais jauniestudējums — muzikāla izrāde Pifa piedzīvojumi.[14] Mūzikas autors Niks Matvejevs, libreta autors Marats Samauskis, režisors Rūdolfs Plēpis, scenogrāfe, kostīmu māksliniece Anita Znutiņa, horeogrāfs Markus Zmoelnig. CD Pifa piedzīvojumi. MicRec.
- 2008 — dalība XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku[15] bērnu vokālo ansambļu koncertuzvedumā Rīgas kalnu noslēpumi. Pētera Brūvera dzeja, dziesmu autori Atvars Sirmais, Gundega Šmite, Andris Dzenītis, Rihards Dubra, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Juris Kulakovs, režisors Valters Sīlis, māksliniece Agne Goiževska, horeogrāfe Rūta Nordmane.
- 2008 — koncertbrauciens uz Tamperi (Somija).
- 2008 — vokālo studiju uzsāk vadīt Edīte Putniņa, Jonita Štoma, Sanita Sējāne
- 2008 — RīBēJa MuTe devītais jauniestudējums — izrāde Kazlēni un vilks.[16] Mūzikas autore Vita Siliņa, libreta autore Antra Leine, režisore Laila Kirmuška, scenogrāfe, kostīmu māksliniece Maija Sējāne-Īle, horeogrāfe Lilija Lipora. CD Kazlēni un vilks. MicRec.
- 2009 — CD Cālīši pulciņā. Dziesmu autore Vita Siliņa. MicRec.
- 2010 — CD Mīļas un labas dziesmas. Dziesmu autori Jānis Ķirsis, Jānis Lūsēns, Ēvalds Siliņš, Vita Siliņa. MicRec
- 2011 — 40 gadu jubilejas koncertprogramma Kāpiet tik iekšā, Knīpas un Knauķi būs priekšā!.[17] Dziesmu autori Andris Sējāns un Jānis Ķirsis, tekstu autori Inese Zandere, Jānis Šipkēvics, Māra Cielēna, Māris Čaklais, Rainis un Aspazija, režisors Valters Sīlis, horeogrāfe Sanita Sējāne.
- 2011 — CD Dziesmiņas ar desiņām. Dziesmu autors Andris Sējāns. Sanita Sējāne.
- 2012 — CD Kad mūsu nebij’ mājās.[18] Dziesmu autors Jānis Ķirsis. MicRec.
- 2013 — CD Zaķīša sapnis. Dziesmu autori Jānis Ķirsis, Gunda Leine, Zigismunds Lorencs, Edīte Putniņa, Vita Siliņa, Sanita Sējāne, Jonita Štoma. MicRec.
- 2013 — 2021 Knīpas un Knauķi grupu dalība Latvijas vokālās mūzikas konkursā “Balsis”. Novērtējums — I un Augstākā pakāpe
- 2013 — dalība XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku[19] bērnu vokālo ansambļu koncertuzvedumā Jūriņā. Dziesmu autori Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Sējāns, Andris Dzenītis, Līga Celma, Jānis Ķirsis, Indra Riše, Gundega Šmite; režisors Pauls Timrots, mākslinieks Uģis Bērziņš, smilšu māksliniece Zane Pumpure-Prāmniece, horeogrāfe Sanita Sējāne.
- 2013 — koncertprogramma Mūsu mammai un tētim Siguldas Opermūzikas svētkos. Režisore Laila Kirmuška, horeogrāfe Sanita Sējāne.
- 2014 — koncertprogramma Mūsu mammai un tētim Jēkabpils Operas svētkos.
- 2014 — piedalīšanās Franča Šuberta 29. koru konkursā un festivālā Sing’n’joy Vienna[20] Vīnē, Austrijā. III pakāpes Zelta diploms.
- 2014 — CD Mīļas un labas dziesmas 2. MicRec.
- 2015 — dalība XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku[21] vokālo ansambļu Tautas mūzikas koncertā Lai balstiņis tālu skan! koncertzālē Rīga.
- 2015 — CD Mazo bizoņu dziesmas.[22] Dziesmu autors Andris Sējāns. MicRec.
- 2016 — 45 gadu jubilejas koncertprogramma Dziedu vakaros un rītos.[23] Mūzikas autori Andris Sējāns un Renārs Kaupers, režisore Inga Cipe, horeogrāfe Sanita Sējāne.
- 2016 — CD Vienmēr dziedu es. Dziesmu autors Renārs Kaupers. Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija.
- 2016 — CD Ar vilciņu Rīgā braucu. Dziesmu autors Andris Sējāns. Musica Baltica. Mūzikas Ierakstu Gada balva.
- 2016 — dalība starptautiskā koru sadarbības projektā ar Vidusjūras vokālās pētniecības un muzikālās izglītības centru IRVEM koru apmaiņas meistarklasēs un koncertos Perpiņānā (Perpignan, Francijā) un 2017. gadā apmaiņas koncertos Latvijā.
- 2016 — koncerts Ziemas stāsti Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Dziesmu autori Ēriks Ešenvalds, Laura Jēkabsone, Andris Sējāns.
- 2017 — 45 gadu jubilejas koncertprogramma Dziedu vakaros un rītos. Mūzikas autori Renārs Kaupers, Andris Sējāns. Koncerti Jaunolainē un Dikļu pils Sajūtu festivālā.
- 2018 — dalība Olgas Dreģes 80 gadu jubilejas koncertos Rīgā, Jelgavā, Ogrē, Rēzeknē, Cēsīs, Krustpilī, Madonā, Liepājā, Ventspilī, Alūksnē, Dobelē, Saulkrastos, Siguldā, Mazmežotnē.
- 2018 — dalība XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku bērnu[24] vokālo ansambļu koncertuzvedumā Vilkam tāda dvēselīt’. Mūzikas autori Andris Sējāns, Reinis Sējāns, libreta un dziesmu vārdu autore Inga Cipe, horeogrāfe Sanita Sējāne, scenogrāfs Didzis Jaunzems.
- 2018 — koncertprogramma Dziedu vakaros un rītos Vidzemes koncertzālē Cēsis, Kultūras pilī Ziemeļblāzma, Rīgas svētkos Vērmanes dārzā.
- 2018 — dalība 14. Starptautiskajā koru festivālā un konkursā (14th China International Chorus Festival[25]) Pekinā, Ķīnā. Knīpas un Knauķi starp 10 finālistiem — TOP 10.
- 2018 — koncerts Ziemas stāsti VEF Kultūras pilī. Dziesmu autori Ēriks Ešenvalds, Laura Jēkabsone, Andris Sējāns, Francis Grubers; horeogrāfe Sanita Sējāne, māksliniece Estere Betija Grāvere.
- 2019 — bērnu vokālo ansambļu koncertuzveduma Vilkam tāda dvēselīt’ koncerti Latvijā: Siguldā, VEF Kultūras pilī, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Līvānos, Rēzeknē, Liepājā, Ogrē, Tērvetē.
- 2019 — koncertuzveduma Vilkam tāda dvēselīt’ koncerti Briselē, Tilburgā, Minsterē.
- 2019 — koncerts Eglīt’ zaļā Torņakalna baznīcā.
- 2020 — koncertuzveduma Vilkam tāda dvēselīt’ koncerti Rīgas Latviešu biedrības namā.
- 2020 — Covid-19 vīrusa pandēmijas gads ar liegtu klātienes koncertu iespēju.
- 2021 — Zelta mikrofons[26] balva par mūža ieguldījumu ansamblim Knīpas un Knauķi
- 2021 — CD Ezīša katliņš un Zem sēnītes. Mūzikas autore Vita Siliņa, tekstu autore Antra Leine.
- 2021 — CD Emociju pētnieki. Vārdu autore Inga Cipe, mūzikas autori Ģirts Bišs, Līga Celma, Ēriks Ešenvalds, Laura Jēkabsone, Andris Kontauts, Jānis Ķirsis, Edīte Putniņa, Anita Rezevska, Sanita Sējāne, Andris Sējāns, Jānis Šipkevics, Jonita Štoma. Fonds Inteliģence. Mūzikas Ierakstu Gada balva.
- 2021 — Grāmata “Bērnība Knīpās un Knauķos”. Fonds Inteliģence.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Rībēja MuTe :: Jaunumi». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «Diskogrāfija | Knīpas un Knauķi». www.knipasunknauki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «1976-1981 | Knīpas un Knauķi». www.knipasunknauki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ Knīpas un Knauķi 20 gadu jubilejas koncerts 2 dala 1991. Atjaunināts: 2021-05-16
- ↑ 5,0 5,1 «Autortiesību bezgalības balva : Autortiesību bezgalības balva : Kultūras un izglītības fonds : Par AKKA/LAA : AKKA/LAA». www.akka-laa.lv. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ Knīpas un Knauķi 30 gadu jubilejas koncerts 2 dala 2001. Atjaunināts: 2021-05-16
- ↑ «Jaunumi». Zelta Mikrofons (lv-LV). Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «Rībēja MuTe :: Par RīBēJa MuTe». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ Knīpas un Knauķi 35 gadu jubilejas koncerts 2006. Atjaunināts: 2021-05-16
- ↑ "Vācijas pilsētu uzskaitījums" (lv). Vikipēdija. 2021-05-14.
- ↑ «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Reiz bija». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Klase». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Pifa piedzīvojumi». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ "XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2018-09-10.
- ↑ «Rībēja MuTe :: Fotogalerija :: Kazlēni un vilks». www.ribejamute.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-16. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ Knīpas un Knauķi 40 gadu jubilejas koncerts 2011. Atjaunināts: 2021-05-16
- ↑ Knīpas un Knauķi prezentē albumu " Kad mūsu nebij' mājās" 22.01.2012 Čili pica Raiņa bulv. Atjaunināts: 2021-05-16
- ↑ "XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2020-05-28.
- ↑ «2nd Sing'n'Joy Vienna and 29th International Franz Schubert Choir Competition: INTERKULTUR». www.interkultur.com (itāļu). Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ "XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2019-07-14.
- ↑ Knīpas un Knauķi" prezentē MAZO BIZOŅU DZIESMAS. Atjaunināts: 2021-05-16
- ↑ «Knīpas un Knauķi». Straume. Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ "XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki" (lv). Vikipēdija. 2020-11-01.
- ↑ «IFCM - International Federation for Choral Music | China International Chorus Festival». ifcm.net (ungāru). Skatīts: 2021-05-16.
- ↑ «Ar «Zelta mikrofonu» par mūža ieguldījumu šogad godinās «Knīpas un knauķus»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-16.