Ilga Reizniece
Ilga Reizniece (dzimusi 1956. gada 9. jūnijā) ir latviešu mūziķe, folkloriste un pedagoģe, mūsdienu tautas mūzikas grupas "Iļģi" dibinātāja un dalībniece.
| Ilga Reizniece | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
1956. gada 9. jūnijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | Mūsdienu tautas mūzika, pasaules mūzika |
| Instrumenti | Vijole |
| Darbības gadi | 1980- |
| Darbība ar | Bizīteri, Skandinieki, Iļģi |
Biogrāfija
labot šo sadaļuIlga Reizniece dzimusi Rīgā, Andreja Reiznieka (1908 —1986) un Hertas Reiznieces dz. Kilipas ģimenē. No 1963. — 1974. gadam mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un no 1974. līdz 1980. gadam Latvijas valsts konservatorijas vijoles klasē. Studiju laikā sākot darboties folkloras ansamblī Bizīteri.
1981. gada februārī Ilga Reizniece iesaistījās grupas "Iļģi" organizēšanā, kura pirmais koncerts ar programmu "Saules dziesmas" Folkloras draugu klubā notika 1981. gada aprīlī. Grupa muzicēja folkloras stilā, pievēršot uzmanību mītam un rituālam'.[1] "Saules dziesmu" programmai sekoja "Zemgales dziesmas" 1986. gadā, "Vedību dziesmas" 1987. gadā un citas. 80. gadu beigās "Iļģi" sāka atšķirties no tradicionālās mūzikas standartiem. 1992. gada festivālā "Bildes" Ilga Reizniece raksturoja grupas mūziku kā postfolkloru.
No astoņdesmito gadu sākuma līdz 1987. gadam Ilga Reiziniece aktīvi darbojās arī folkloras draugu kopā "Skandinieki", ko tajā laikā uzskatīja par savu galveno grupu un kas ietekmēja viņas radošo darbību nākotnē. Kopš 1984. līdz 1987. gadam kopā ar "Skandiniekiem" reizumis uzstājās arī "Liepnas sievas" — Ilgas reiznieces māte, mātes māsa un māsica. 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta pirmajā desmitgadē grupas "Iļģi" sastāvā aktīvi tiek ierakstītas tautas mūzikas programmas, kurās aizvien vairāk pastiprinās roka un dažādu populārās mūzikas veidu ietekme. Ar "Iļģiem" Ilga Reizniece ir koncertējusi Latvijā un ārpus tās — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Polijā, Krievijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citur.
Ilga Reizniece nodarbojusies arī ar pedagoģisko darbību, kas saistīta ar tautas mutvārdu daiļrades mantojuma nodošanu nākamajām paaudzēm. 1983–1991 strādājusi par muzikālo audzinātāju bērnudārzā. Bijusi skolotāja Jūrmalas Alternatīvajā skolā un bērnudārzā, privātskolā "Patnis", strādājusi Marijas Naumovas studijā, vadījusi arī privāto folkloras studiju. Mācījusi vijoļspēli mūzikas bibliotēkā-salonā "Tilts". Reizniece vadījusi latviešu folkloras nometnes, kursus, seminārus un nodarbības bērniem un pieaugušajiem Latvijā un ārzemēs, uzstājusies konferencēs, bijusi konsultante folkloras kopām.
Vairāki mūzikas albumi tapuši sadarbībā ar minēto skolu bērniem:
- "Labrītiņi Rītiņā", 2001
- "Putnu dziesmas", 2002
- "Rāmi un ne", 2004
- "Pasaku dziesmas", 2005
- "Masku dziesmas", 2006
- "Gadapkārti", 2014
Ilga Reizniece ir mūzikas autore izrādēm "Maija un Paija" Latvijas Nacionālajā teātrī 2006. gadā, kā arī kopā ar "Iļģiem" — animācijas filmai "Man vienai māsiņai" 1985. gadā (režisore Roze Stiebra), izrādei "Spēlēju, dancoju", kā arī vairākiem citiem audiovizuāliem darbiem.
Ilga Reizniece vairākus gadus sadarbojusies arī ar Ainara Mielava vadīto grupu "Jauns Mēness", kas savu repertuāru papildināja ar folkloristes ieteiktām tautasdziesmām, kas izdotas albumā "Garastāvoklis" — tas tika atzīts par 1997. gada labāko pop/rokalbumu. 1998. gadā Reiznieces vadītā grupa "Iļģi" saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu par CD "Saules meita" un koncertprogrammām Latvijā un ārzemēs. "Iļģu" albumi vairākkārt apbalvoti Latvijas mūzikas gada balvas nominācijā "Labākais tautas mūzikas albums". Mūziķe apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002),[2] Lielo folkloras balvu, Luda Bērziņa prēmiju.[3] Par "Iļģu" mūziku dejai "Trejdeviņus ziedus plūcu" saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo deja tautas deju ansambļa "Diždancis" izpildījumā demonstrēta skatēs un koncertos, ierakstos un televīzijā.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Sast. A. Cimdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 360 lpp.
- ↑ Likumi.LV Ordeņa domes paziņojums par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa Goda zīmēm 11.10.2002.
- ↑ LSM.LV Tautas garamantu kopējai Ilgai Reizniecei apaļa jubileja
- ↑ «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.