Klusā okeāna jūrasgovis

Klusā okeāna jūrasgovis, Klusā okeāna jūrasgovju ģints (Hydrodamalis) ir viena no divām Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimtas (Hydrodamalinae) izmirušu jūras zīdītāju ģintīm.[1] Pēdējā suga no šīs ģints (Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas)) pārmērīgu medību dēļ izmira salīdzinoši nesenā pagātnē — 1768. gadā, bet tā bija vienīgā suga, kas izdzīvoja līdz mūsdienu laikmetam.[2] Vistuvāk radniecīgie mūsdienās dzīvojošie zīdītāji ir jūrasgovis (Dugong dugon) un lamantīni (Trichechus).[3] Ģints sugas bija izplatītas Klusā okeāna ziemeļu daļā.[4]

Klusā okeāna jūrasgovis
†Hydrodamalis (Retzius, 1794)
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) skelets
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) skelets
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaSirēnas (Sirenia)
DzimtaJūrasgovju dzimta (Dugongidae)
ApakšdzimtaKlusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta (Hydrodamalinae)
ĢintsKlusā okeāna jūrasgovis (Hydrodamalis)
Klusā okeāna jūrasgovis Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu

Klusā okeāna jūrasgovīm ir vairākas kopīgas īpašības: lodveidīgi ožas sīpoliņi, redzes nervs atdalīts no trīszaru nerva, samazināta sprauga (fisūra) starp smadzeņu puslodēm un redzes nerva krustojuma rieva.[5] Klusā okeāna jūrasgovis bija lielākās visā sirēnu kārtā,[2] to ķermeņa garums bija 7—10 m, svars 4—10 t.[4] Lielākā ģintī bija Stellera jūrasgovs, kuras ķermenis pārsniedza 9 m garumu.[2]

Vienīgā suga, kas dzīvoja un izmira mūsdienu laikmetā bija Stellera jūrasgovs. To medīja, lai iegūtu gaļu, ādu un taukus, un pārmērīgi intensīvu medību ietekmē tā izmira 1768. gadā.[6] Kuestu jūrasgovs (Hydrodamalis cuestae) un Takikavas jūrasgovs (Hydrodamalis spissa), visticamākais, izmira pliocēna beigās, kad iesākās ledus laikmets un pamazām izzuda to galvenais barības resurss — jūras zāles.[7]

  1. «†subfamily Hydrodamalinae Palmer 1895 (placental)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. septembrī. Skatīts: 2020. gada 22. janvārī. Arhivēts 2021. gada 10. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. 2,0 2,1 2,2 Hydrodamalis ✝
  3. Furusawa, H. (1988). A new species of hydrodamaline Sirenia from Hokkaido, Japan. Takikawa Museum of Art and Natural History. pp. 1–73.
  4. 4,0 4,1 Гидродамалисы — Hydrodamalis
  5. A phylogeny of the North Pacific Sirenia (Dugongidae: Hydrodamalinae) based on a comparative study of endocranial casts
  6. Jones, Ryan T. (September 2011). "A 'Havock Made among Them': Animals, Empire, and Extinction in the Russian North Pacific, 1741–1810". Environmental History. 16 (4): 585–609. doi:10.1093/envhis/emr091. JSTOR 23049853
  7. An Ecological Model for Late Tertiary Sirenian Evolution in the North Pacific Ocean