Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).

Jūrasgovju dzimta
Dugongidae (Gray, 1821)
Jūrasgovs (Dugong dugon)
Jūrasgovs (Dugong dugon)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaSirēnas (Sirenia)
DzimtaJūrasgovju dzimta (Dugongidae)
Jūrasgovju dzimta Vikikrātuvē

Pirms daudziem tūkstošiem gadu jūrasgovju dzimta bija plaši sazarota, tajā bija daudzas ģintis un sugas, par kurām zinātnieki var spriest, izpētot daudzos fosilos atradumus. Mūsdienās jūrasgovju dzimtu pārstāv tikai viena sugajūrasgovs (Dugong dugon), kuras izdzīvošana ir apdraudēta, samazinoties tās dzīves telpai. Vēl nesenā pagātnē 1768. gadā izmira otra modernā suga Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas).[1]

Jūrasgovs (Dugong dugon) dzīvo tropu un subtropu jūrās;[1] gar Āfrikas austrumkrastu Indijas okeānā, Sarkanajā jūrā un gar Āzijas krastiem abos okeānos — Indijas okeānā un Klusajā okeānā, nesasniedzot Japānas krastus. Dienvidos tas ir apmeties līdz Austrālijai.[2] Stellera jūrasgovs dzīvoja aukstajos arktikas ūdeņos;[1] Beringa jūrā.[2]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu

Jūrasgovis ir lieli dzīvnieki. Stellera jūrasgovs bija daudz lielāka par parasto jūrasgovi. Tās ķermenis sasniedza 8 metrus, bet svars 5000 kg. Visām jūrasgovīm uz airkājām nav nagu, kādi ir to tuvākajiem radiniekiem lamantīniem. Arī aste atšķiras no lamantīnu astes. Tā ir līdzīga delfīna astei, toties lamantīniem aste atgādina airi. Kā arī jūrasgovīm augšlūpa veido nelielu snuķi, kas ir garāks un izteiktāks kā lamantīniem,[2] tādējādi atgādinot par savu tuvāko radinieku uz sauszemesziloni.

Dugongi barojas ar silto jūru piekrastes jūraszālēm, kas aug jūras dibenā, bet Stellera jūrasgovs ar brūnaļģēm, un tā barojās ūdens virspusē. Nekad netika novērots, ka Stellera jūrasgovs ienirtu.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu