Klūnija

Klūnija (latīņu: Colonia Clunia Sulpicia) bija sena romiešu pilsēta. Tās paliekas atrodas Alto de Kastro plakankalnē (1000 metru v.j.l.), 2 km attālumā no Koruņa del Konde ciema, Burgosas provincē, Spānijā. Tā bija viena no nozīmīgākajām romiešu pilsētām Spānijas ziemeļos, bet no 1. gadsimta pr.Kr. tā kalpoja kā conventus iuridici galvaspilsēta Tarrakonas Spānijas provincē, saukta par Conventus Cluniensis. Pilsēta atradās pie ceļa, kas veda no Cēzaraugutas uz Asturiku Augustu. 3. gadsimtā Klūnijā iestājās pagrimums, un vestgotu laikā tā lielā mērā bija pamesta. Nosaukums "Klūnija" bija vietējo arevaku cilšu toponīms.

Klūnija
Colonia Clunia Sulpicia
Romiešu teātra drupas.
Klūnija
Atrašanās vieta	Kastīlija un Leona, Spānija
Koordinātas	41°46′50″N 3°22′14″W
Veids	Pilsēta
Vēsture
Kultūras	Romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Brīva piekļuve

Vēsture

Romiešu tilts pie Klūnijas.

Priekšvēsture

Klūnijas pilsēta tika dibināta kalnā netālu no ķeltibēru apmetnes ar nosaukumu Kluniako vai Koloniouku, kas piederēja arevakiem, vienai no ķeltibēru ciltīm.

Klūnija tika uzcelta tukšā vietā. Atšķirībā no citām romiešu iekarotajām pilsētām, Klūnijas vietā nebija senākas pilsētas vai ciemata. Klūnija varēja lepoties ar divām publiskajām pirtīm, baziliku, forumu, daudzām tavernām un veikaliem, teātri un lielu, Jupiteram veltītu templi.

Uzplaukuma periods

No Līvija mēs zinām, ka 75. gadā pr.Kr. šo vietu aplenca Pompeja karaspēks kaujā pret Sertoriju. Pompejs bija spiests pamest Klūniju daļēji slikto laika apstākļu dēļ. 72. gadā pr.Kr. pēc Sertorija sacelšanās Pompejs pilnībā izpostīja visu, kas šeit vēl bija palicis. 56. gadā pr.Kr. Klūnija pārgāja vakkeju kontrolē, taču vēlāk romieši kontroli atguva, pakļaujot savā varā sacēlušos vakkejus un arevakus.

Pēc vairākiem gadiem imperatora Tiberija laikā pilsēta oficiāli tika dibināta ex novo, kā romiešu plāna daļa reģiona nomierināšanai pēc Kantabrijas kariem. Sākotnēji tai bija piešķirts municipija statuss, un tā kala sīknaudu, assus un dupondijus, uz kuriem bija attēloti vietējie quattuorviri, kas bija atbildīgi par naudas kalšanu.

Iespējams Galbas vai Adriāna valdīšanas laikā pilsēta ieguva kolonijas statusu un epitetu Sulpīcija pēc tam, kad Sulpicijs Galba, Spānijas gubernators, pasludināja sevi par imperatoru, un 68. gadā pret Neronu vērstās sacelšanās laikā paslēpās Klūnijā. Šajā pilsētā viņš sagaidīja vēsti par imperatora Nerona nāvi un viņa atzīšanu par imperatoru no Romas senāta puses (šī iemesla dēļ daži esejisti pilsētas nosaukumam pievienoja epitetu — Galba). Un viņš no Klūnijas devās uz Romu.

Romiešu pilsētas Klūnijas varenība pieauga 1. un 2. gadsimta laikā, līdzīgi, kā citas pilsētas šajā apgabalā (piemēram, Asturika Augusta vai Juliobriga). Ir aprēķināts, ka sava uzplaukuma maksimumā Klūnijā dzīvoja ap 30 000 iedzīvotāju.

Pagrimuma periods

3. gadsimta laikā notika pakāpeniska pilsētas depopulācija, kas bija saistīts ar 3. gadsimta krīzi un turpmāko Rietumromas impērijas pagrimumu. Acīmredzams, ka Klūnija piedzīvoja barbaru iebrukumus, un 3. gadsimta beigās barbaru ciltis pilsētu nodedzināja. Šie iebrukumi, kā arī ekonomiskā nestabilitāte, domājams, pastiprināja pastāvīgo Klūnijas pagrimumu. Tajā pat laikā, izskatās, ka nebija nekādas vardarbīgas un pilnīgas izpostīšanas. Jebkurā gadījumā tās bija romiešu kultūras iespaida beigas pilsētā un tās apkārtnē. Izrakumi atklāja izpostītos Klūnijas pilsētas rajonus, kas 3. gadsimta beigās vairs netika atjaunoti. Kaut kādi ierobežoti atjaunošanas darbi bija notikuši Diokletiāna un Konstantīna valdīšanas laikā, taču lielas pilsētas daļas 7. gadsimtā, vestgotu valdīšanas laikā, bija neapdzīvotas.

713. gadā, musulmaņiem iekarojot vestgotu Spāniju, pilsētu un tās apkārtni ieņēma berberu ģenerāļa Tarika ibn Zijada karaspēks. Vēlāk, 912. gadā, kristieši atkal sāka apdzīvot pilsētu, izvietojot savu pilsētu tur, kur atrodas mūsdienu Koruņa del Konte, un kur var sastapt daudzas romiešu Klūnijas drupas.

Arheoloģiskie izrakumi

Klūnijas nama grīdas mozaīka.

Klūnija ir arheoloģijas piemineklis, kas pētniekiem izraisa lielu interesi dēļ pilsētas apbūves īpatnībām. Šīs pilsētas drupas ir samērā labi saglabājušās, salīdzinot ar citām Ibērijas pussalas ziemeļos esošajām romiešu pilsētām.

Arheoloģiskie izrakumi šeit tika sākti 1915. gadā, bet turpināti 1931. un 1958. gadā, kā rezultātā atklājās svarīgas Spānijas romiešu pilsētas pagātnes liecības. Pēc arheoloģiskajiem datiem pilsēta ar platību 1,2 km² ir viena no lielākajām romiešu Spānijas pilsētām. Izrakumu vieta ir atvērta apskatei, kur var redzēt seno teātri, namus ar mozaīku grīdām, ielas, foruma apbūves drupas un lielo kloāku (kanalizācijas sistēma). Šeit atrastās skulptūras, kā piemēram Izīdas tēlu vai Dionīsa ķermeni, var apskatīt Nacionālajā arheoloģijas muzejā, Madridē. Šeit ir atrastas arī monētas, romiešu keramika, stikla un bronzas izstrādājumi u.c.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klūnija.