Kjūrpaipas botāniskais dārzs
Kjūrpaipas botāniskais dārzs (franču Jardin botanique de Curepipe) ir botāniskais dārzs, kas atrodas Maurīcijā.[1] Tas ir otrs lielākais šīs salu valsts botāniskais dārzs, un tajā aplūkojamas arī vairākas apdraudētas augu sugas, ieskaitot pasaulē retāko palmu sugu,— Hyophorbe amaricaulis jeb vientuļo palmu.[2]
Kjūrpaipas botāniskais dārzs | |
---|---|
Tips | Botāniskais dārzs |
Atrašanās vieta | Maurīcija |
Koordinātas | 20°19′45″S 57°31′28″E / 20.32917°S 57.52444°EKoordinātas: 20°19′45″S 57°31′28″E / 20.32917°S 57.52444°E |
Platība | 11 ha |
Izveidots | 1870 |
1980. gadu vidū dārzu pārdēvēja Maurīcijas pirmā premjerministra vārdā par Sera Sīvusagura Ramgulama botānisko dārzu. Šāds pats nosaukums ir Pamplemuses botāniskajam dārzam. Kjūrpaipas dārzs ir izteikti mazāks, un klimats tā apkārtnē ir vēsāks.
Vēsture un kolekcija
labot šo sadaļuDārzu atklāja 1870. gadā. Tā sākotnējais mērķis bija kultivēt augus, kurus būtu grūtāk aklimatizēt Maurīcijas piekrastes reģionos ar augstāku temperatūru. Dārzā bija bagāta svešzemju dekoratīvo augu kolekcija un virkne ievesto augļu koku.
Līdzās dārzam atrodas Maurīcijas mežniecības dienesta ēka. Mežniecības dienests apsaimnieko botānisko dārzu kopīgi ar Kjūrpaipas pilsētas pašvaldību.
Mūsdienās Kjūrpaipas dārzā sastopamas vairākas retas un aizsargājamas Maurīcijas sugas, kā latānijas, pudeļpalma un citas palmu rindas sugas, tambalakokve, vairākas vietējo pandānu jeb "vacoas" pārstāves un citi augi.
Šādi botānisko dārzu apraksta Džeralds Darels: "Kjūrpaipas botāniskā dārza skaistajā plašumā, palmas parādīja, kas tās īsti ir. Te auga slaidās, elegantās orkānpalmas, karaļpalmas, kuru stumbri atgādina Akropoles kolonnas, slavenās coco de Mer palmas no Seišeļu salām un, visbeidzot,— pudeļpalmas, kas uz vietas iekaroja manu sirdi."[3]
Pasaules retākā palma
labot šo sadaļuKjūrpaipas botāniskajā dārzā radis patvērumu pēdējais palmas Hyophorbes amaricaulis pārstāvis. Aptuveni 12 metrus augsto palmu ieskauj žogs. Laiku pa laikam izplaukst krēmaini balti ziedi, taču centieni panākt pašapputeksnēšanos un dīgtspēju atvašu rašanos nav bijuši sekmīgi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Municipal Council of Curepipe. Botanical Gardens[novecojusi saite]
- ↑ Hyophorbe amaricaulis, Sarkanā grāmata
- ↑ Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981