Kropivnicka

Kropivnicka (ukraiņu: Кропивницький; līdz 2016. gadam Kirovohrada) ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala centrs. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, Inhulas upes krastos 302 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Kirovohradas rajona centrs (rajonā neietilpst). Pilsēta administratīvi iedalīta divos rajonos. Pilsētas padomei pakļauts Noves pilsētciemats.

Kropivnicka
pilsēta
Кропивницький
Karogs Ģerbonis
Kropivnicka Kropivnicka
Koordinātas: 48°30′36″N 32°16′0″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Kirovohradas apg.
Rajons	Kropivnickas rajons
Dibināta	1754. gadā
Pilsētas tiesības	1775. gadā
Platība
• Kopējā	115 km2
Augstums	113 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	219 675
• blīvums	1 910,2/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	25000—25490
Tālruņu kods	+380-522
Mājaslapa	www.kr-rada.gov.ua
Kropivnicka Vikikrātuvē

Pilsēta nosaukta par godu rakstniekam, dramaturgam un aktierim Markam Kropivnickim, kurš dzimis netālu no pilsētas.

Vēsture

Pirms pilsētas dibināšanas šeit bija Zaporožjes kazaku apmetnes, kas vēlāk kļuva par pilsētu rajoniem.

bijušais cietoksnis no putna lidojuma

1754. gadā tagadējās pilsētas vietā izbūvēts Svētās Elizabetes (Jeļizavetas) cietoksnis, kas nosaukts par godu Krievijas imperatores Elizabetes Romanovas aizbildnei. Cietoksnis tika izbūvēts apvidū, kur bija apmetušies uz nesen iekarotajām zemēm uzaicinātie serbu kolonisti. Ap cietoksni izveidojās zemnieku un kazaku apmetnes. 1764. gadā cietoksnis kļuva par Jaunkrievijas guberņas Jeļisavetinskas provinces centru. 1775. gadā apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jeļisavetgrada (krievu: Елисаветград).

Pēc Krimas hanistes pievienošanas 1783. gadā pilsēta zaudēja savu militāro nozīmi, bet attīstījās kā nozīmīgs ekonomiskais un tirdzniecības centrs un līdz Odesas, Hersonas un Mikolajivas dibināšanai bija lielākā pilsēta Ukrainas dienvidos. Laika posmā no 1797. līdz 1828. gadam Jeļisavetgrada bija Jaunkrievijas (1797—1801), Mikolajivas (1802) un Hersonas (1803—1828) guberņu centrs, vēlāk — apriņķa pilsēta.

UTR zīmogs

Padomju-Ukrainas kara laikā (1917–1922) pilsēta atradās Ukrainas Tautas Republikas un Atamana Hrihorjeva nemiernieku kontrolē. 1920. gadā padomju armija trešo reizi ieņēma pilsētu. 1924. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Zinovjevsku par godu padomju valstsvīram Grigorijam Zinovjevam, bet pēc Zinovjeva aresta 1934. gadā — par Kirovu (krievu: Кирово, ukraiņu: Кірово) par godu citam padomju valstsvīram Sergejam Kirovam. 1939. gadā līdz ar Kirovohradas apgabala izveidošanu pilsēta tika pārdēvēta par Kirovohradu, lai apgabala nosaukums atšķirtos no Kirovas apgabala Krievijā.

Holodomora un padomju represiju laikā gāja bojā 2238 pilsētas iedzīvotāji.

piemineklis padomju represiju upuriem

No 1941. gada 5. augusta līdz 1944. gada 8. janvārim pilsēta atradās nacistu okupācijā. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta izveidojās par nozīmīgu vieglās rūpniecības un lauksaimniecības mašīnbūves centru.

Pēc 1991. gada notika lielas debates par pilsētas nosaukumu. Daži vēlējās Jeļisavetgradas atgriešanu, taču citiem šķita nepiedienīgi kārtējo reizi piedēvēt Ukrainas pilsētai Krievijas ķeizarienes vārdu.

Divus gadus pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma, 2016. gada 14. jūlijā, pilsēta tika pārdēvēta saskaņā ar dekomunizācijas likumu par godu rakstniekam un vienam no ukraiņu valodas veidotājiem Markam Kropivnickim.

sienas gleznojums "Ukraina ir brīvība" uz vienas no dzīvojamām ēkām

Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā pilsēta sāka ciest no Krievijas raķešu uzbrukumiem un kļuva par patvērumu vairākiem tūkstošiem bēgļu no valsts dienvidaustrumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kropivnicka.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)