Kijivas Madonna ir simbolisks sievietes attēls, kura ar krūti baro bērnu, patveroties Kijivas metro, lai pasargātu sevi no uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētas Kijivas bombardēšanas laikā 2022. gadā, ko veica Krievijas Federācijas Bruņotie spēki. Internetā populāra kļuvusi žurnālista Andrāša Feldeša uzņemtā fotogrāfija, kas kļuvusi gan par humanitārās krīzes, gan netaisnīga kara ilustrāciju. Attēls bija iedvesmas avots ikonai, ko izstādīja Munjano di Napoli pilsētas katoļu baznīcā, Itālijā, un kas kļuva par māksliniecisku pretestības un cerības simbolu.[1]

Kijivas Madonna
Mākslinieks Marina Solomeņikova
Gads 2022. gads
Atrašanās vieta Munjāno di Napoli

Pirmajās Krievijas uzsāktā kara dienās Ukrainā uzņemta fotogrāfija, kurā 27 gadus vecā Tatjana Bļižņaka ar krūti baro savu trīs mēnešus veco meitu Maričiku, patveroties Kijivas metro tuneļos, lai pasargātu sevi un meitu no pilsētas bombardēšanas. Šis skats piesaistīja ungāru žurnālista Andrāša Feldeša uzmanību un viņš to nofotogrāfēja. Sieviete no 2022. gada 25. februāra kopā ar vīru un bērnu patvērās metro. Lai gan viņus bija paredzēts evakuēt 26. februārī, kauju dēļ viņi nevarēja izkļūt no tuneļa, kurā patvērās.[2] Fotogrāfija saņēma plašu popularitāti, un ar to pat dalījās Vatikāna oficiālā vietne. To redzēja ukraiņu māksliniece Marina Solomeņikova no Dņipro. Viņa izmantoja ikonisko sievietes attēlu kā iedvesmu savam portretam, kurā Marija baro bērnu. Attēlā ukrainietes galvassega izmantota kā Marijas plīvurs, bet viņas galva attēlota metro kartes priekšā. 2020. gada 5. martā māksliniece savu radīto portretu ievietoja internetā.[3]

Pēc jezuītu priestera Vjačeslava Oku lūguma uz Itāliju nosūtīja portreta "Madonna no metro" audekla kopiju glabāšanai vietā, kur priesteris kalpos. Lielajā ceturtdienā Neapoles arhibīskaps iesvētīja gleznu par pielūgsmes objektu. Ikonu izstādīja Jēzus Sirds baznīcā ar nosaukumu iesauku "Kijivas Madonna", kas atrodas Munjano di Napoli komūnā. 2022. gada 25. martā to iesvētīja pāvests Francisks.[4]

Tatjana Bļižņaka vēlāk patvērās Ļvivā.[5]

Attēls kļuvis gan par humanitārās krīzes un netaisnīga kara ilustrāciju, gan par ukraiņu cerības un klusās pretestības simbolu.[6]