Kečvu valoda

valodu saime, kas izplatīta Dienvidamerikā, Andu kalnu centrālajā daļā

Kečvu valodas[1] (qhichwa simi vai runasimi) ir valodu saime, kas izplatīta Dienvidamerikas rietumos (Andu kalnu centrālajā daļā). Pastāv dažādi uzskati par to, vai tā ir viena no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām ar vairākiem dialektiem, vai tomēr valodu saime ar vairākām atsevišķām valodām. Kečvu valodu saimes ISO 639-5 kods ir qwe. Kečvu valodās runā aptuveni 7,8 miljoni cilvēku, galvenokārt kečvu. Līdzās spāņu valodai tā ir Peru un Bolīvijas valsts valoda.

Kečvu valodas
Qhichwa simi
Runasimi
Valodu lieto: Bolīvijā, Peru, Ekvadorā, Argentīnā, Kolumbijā, Čīlē 
Reģions: Andu kalnu centrālā daļa
Pratēju skaits: ap 7,8 miljoniem (2016. gadā)
Valodu saime:
 Kečvu valodas
 
Rakstība: latīņu alfabēts (gvaranu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Peru Peru
Karogs: Bolīvija Bolīvija
Regulators: Academia Mayor de la Lengua Quechua
Valodas kodi
ISO 639-1: qu
ISO 639-2: que
ISO 639-3: que — kečvu valoda
skatīt kečvu valodu klasifikāciju atsevišķajiem kodiem 
Kečvu valodu izplatība Dienvidamerikā, Andu kalnos

Kečvu valodu klasifikācija labot šo sadaļu

Kečvu valodas tiek klasificētas divās lielās grupās — kečvu I valodās un kečvu II valodās.

Kečvu I valodas labot šo sadaļu

  • centrālās kečvu valodas
    • Ankašas kečvu valodas
      • Vamalijas-Dos de Majo Vanuko kečvu valoda (qvh)
      • Korongo Ankašas kečvu valoda (qwa)
      • Vajlasas Ankašas kečvu valoda (qwh)
      • Sivasas Ankašas kečvu valoda (qws)
      • Ziemeļkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxn)
      • Dienvidkončukosas Ankašas kečvu valoda (qxo)
    • Vanuko kečvu valodas
      • Valjagas kečvu valoda (qub)
      • Kahatambo Ziemeļlimas kečvu valoda (qvl)
      • Margosas-Jarovilkas-Laurikočas kečvu valoda (qvm)
      • Čikianas Ankašas kečvu valoda (qxa)
      • Panao Vanuko kečvu valoda (qxh)
    • Vankas kečvu valodas
      • Vajljas Vankas kečvu valoda (qvw)
      • Hauhas Vankas kečvu valoda (qxw)
    • Jaujosas-Činčas kečvu valodas
      • Jaujosas kečvu valoda (qux)
      • Činčas kečvu valoda (qxc)
    • Jaru kečvu valodas
      • Čaupivarangas kečvu valoda (qur)
      • Ambopasko kečvu valoda (qva)
      • Ziemeļhuninas kečvu valoda (qvn)
      • Santaanas de Tusi Pasko kečvu valoda (qxt)
  • citas kečvu I valodas

Kečvu II valodas labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu