Karputis, žaunastvēži, žaunastes (Branchiura) - žokļkājvēžu klases apakšklase. Karputis mēdz dēvēt arī par zivjēžiem, zivjutīm. Karputis sastopamas kā saldūdeņos, tā sāļūdeņos, tās ir īslaicīgi zivju ārējie parazīti (ektoparazīti). Karputu vienīgā recentā kārta ir Arguloida. Cyclida kārtas pārstāvji (15 ģintis) dzīvoja no karbona līdz krīta periodam.

Karputis
Karputis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseŽokļkājvēži (Maxillopoda)
ApakšklaseKarputis (Branchiura)
Iedalījums
Karputis Vikikrātuvē

MorfoloģijaLabot

Ķermeņa ārējā uzbūve skaidri liecina par pusparazītisku dzīvi, kā arī par to radniecību ar airkājiem. Ķermenis plakans, ovāls, 2-10 mm garš. Galva saplūdusi ar pirmo krūšu segmentu. Trīs segmentu krūšu nodalījumam ir trīs pāri divzarainu peldkāju. Pakaļējais ķermeņa nodalījums ir nesegmentētais divdaļīgais vēders. Augšžokļi pārveidojušies par stiletiem, bet pirmais žokļkāju pāris par spēcīgiem piesūcekņiem.[1] No olas izšķīlies kāpurs maz atšķiras no pieauguša dzīvnieka.

SistemātikaLabot

Apakšklasē ir ~200 sugu. Latvijā konstatētas 2 sugas: Karpu zivjēdis (Argulus foliaceus) un Lašu zivjēdis (Argulus coregoni).

Apakšklase Karputis (Branchiura)

(†) - izmirušu organismu grupa.

AtsaucesLabot

  1. Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 228.lpp.