Kārlis Johans Kautskis (vācu: Karl Johann Kautsky; dzimis 1854. gada 16. oktobrī, miris 1938. gada 17. oktobrī) bija Čehijā dzimis austriešu/vācu marksistisks filozofs, žurnālists un politiķis. Pēc Frīdriha Engelsa nāves 1895. gadā izvirzījās par vienu no redzamākajiem marksisma teorētiķiem. Viens no 1891. gada Vācu sociāldemokrātu Erfurtes programmas autoriem. Pēc Pirmā pasaules kara kļuva par radikālu Oktobra revolūcijas un PSRS iekārtas kritiķi.
|
Vispārīgā informācija
|
Skola, tradīcija
|
marksisms
|
Nozīmīgas idejas
|
evolucionārā epistemioloģija, sociālais instinkts, ultraimperiālisms
|
Galvenās intereses
|
politikas filozofija, politika, ekonomika, vēsture
|
Alma mater
|
Vīnes Universitāte
|
Ietekmējies no
|
Markss, Engelss, Darvins, Hēgelis, Bruno Bauers, Kants, Mills, Dīcgens
|
Ietekmējis
|
Lorencs, Brants, Renners, Oto Bauers, Kreiskis, Adlers, Hilferdings, Ļeņins, Staļins, Trockis
|
Nozīmīgi darbi
|
Karl Marx’ ökonomische Lehren (1887), Der Ursprung des Christentums (1908)
|
Valoda
|
vācu valoda
|
|
Dzimis Prāgā. 1875. gadā, studēdams Vīnes Universitātē vēsturi, filozofiju un ekonomiku, iestājās Austrijas Sociāldemokrātiskajā partijā. No 1880. gada darbojās sociāldemokrātu pulciņā Cīrihē, jo Vācijā darbojās Bismarka ieviestie Antisociālistu likumi (Sozialistengesetze). 1883. gadā Štutgartē nodibināja sociāldemokrātu avīzi Die Neue Zeit, ap ko pulcējās tālaika ievērojamākie vācu marksisti. No 1885. līdz 1890. gadam uzturējās Londonā, kur satuvinājās ar Engelsu. Pēc Engelsa nāves izvirzījās par vienu no galvenajiem marksisma teorētiķiem. Rediģēja Marksa "Kapitāla" ceturto, nepabeigto sējumu, kuru izdeva ar nosaukumu Theorien über den Mehrwert. Kritizēja Eduardu Bernšteinu. 1924. gadā pēc Pirmā pasaules kara pārcēlās uz Vīni. Pēc anšlusa emigrēja.