Karikatūra

Karikatūra (itāļu: caricatura, no caricare — 'pārspīlēt') ir satīrisks vai humoristisks zīmējums vai attēls, kurā komiskais efekts tiek panākts ar pārspīlējumu, neparedzētu salīdzinājumu vai pielīdzinājumu. Dažas karikatūras liek tās vērotājam smieties vai arī pārdomāt notiekošo.

Čārlija Čaplina karikatūra.

Mūsdienās teju vai katrā laikrakstā un žurnālā ir atrodamas karikatūras. Par mūsdienu karikatūru tēvu uzskata angļu mākslinieku Viljamu Hogārtu (1697—1764). Arī pirms viņa bija mākslinieki, kas savos zīmējumos centās izsmiet vispārpieņemto paradumu un uzvedības manieru aplamību. Taču Hogārtu atšķirībā no citiem interesēja arī cilvēka daba, cilvēku raksturi un viņu savstarpējās attiecības. Hogārts savos zīmējumos izsmēja sadzīviskās situācijas un problēmas, piemēram, žūpošanu, bērnu nepaklausību, dažādus noziegumus un pat neizdevušās vēlēšanas. Hogārta darbu turpināja cits angļu mākslinieks — Tomass Roulendsons. Viņa karikatūras tika publicētas lielā skaitā un izplatītas visā Anglijā. Savos darbos Roulendsons pārspīlēja cilvēku trūkumus, parādot viņus neveiklās situācijās un liekot viņiem smieties pašiem par sevi.

19. gadsimta sākumā Eiropas žurnālos parādījās karikatūras, kurās tika pausta attieksme pret sabiedrībā notiekošo. Tas bija politisko karikatūru sākums. Viens no ievērojamākajiem karikatūristiem bija francūzis Onorē Domjē (1808—1879). Savos darbos viņš parādīja cilvēkus, kuriem dota vara un atmaskoja valdības pērkamību. Viņu pat uz sešiem mēnešiem ielika cietumā, jo bija atļāvies pasmieties par karali.

Latvijas karikatūristi

Sergejs Civinskis, Ēriks Ošs, Gunārs Bērziņš, Roberts Cinkuss, Uģis Mežavilks.