Gunārs Bērziņš (karikatūrists)

Gunārs Bērziņš (dzimis 1927. gada 4. jūnijā Daugavpilī, miris 1999. gada 30. jūnijā Rīgā) bija viens no spilgtākajiem latviešu karikatūristiem.

Gunārs Bērziņš
Pilnais vārds Gunārs Bērziņš
Dzimis 1927. gada 4. jūnijā
Daugavpils, Latvija
Miris 1999. gada 30. jūnijā (72 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Nozares karikatūra
Atbalstītāji Ernests Rirdāns

Biogrāfija labot šo sadaļu

Gunārs Bērziņš dzimis 1927. gada 4. jūnijā Daugavpilī virsnieka ģimenē. 1944. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā, 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā 1945. gada 2. maijā Berlīnē nokļuva Sarkanās armijas gūstā.[1] No 1945. līdz 1946. gadam atradās karagūstekņu "filtrācijas nometnēs" Vācijā, Polijā un PSRS.[2] Pēcāk ar ģimeni dzīvoja Sēmes pagasta "Augšstrautos".[3]

No 1948. gada pievērsās karikatūrai un piedalījās izstādēs. Bija laikraksta "Padomju Jaunatne" humora un satīras pielikuma "Asā slota" (1948-1974) un žurnāla "Dadzis" (1957-1996) līdzstrādnieks. Publicējās arī citos periodiskajos izdevumos. No 1983. gada kļuva Mākslinieku savienības biedru.

Miris 1999. gada 30. jūnijā Rīgā.

Mākslinieciskā darbība labot šo sadaļu

Līdz šim plaši zināmi mākslinieka pēckara perioda darbi un vēlāk zīmētās karikatūras. Mazāk zināmi ir agrīnie darbi, kas tapuši 2.Pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. Frontē kauju starplaikos viņš zīmēja pirmās karikatūras par karavīru dzīvi. Atrodoties ieslodzījumā karagūstekņu filtrācijas nometnēs Vācijā, Polijā un vēlāk PSRS viņš turpināja zīmēt etīdes un karikatūras attēlojot karagūstekņu dzīvi.[1] Pieminot šo radošās darbības periodu Okupācijas muzejs 2008. gadā organizēja izstādi "Nezināmais Gunārs Bērziņš. Latviešu karavīrs padomju gūstā."[4]

Mākslinieka populāro darbu diapazons bija plašs, tie bija kā atsevišķi sadzīves karikatūru darbi, tā arī zīmējumu cikli un masu skati par visdažādāko sabiedrības slāņu pārstāvjiem. Viņa karikatūru mīļākie varoņi bija melnais kaķis un mežakuilis, tāpēc draugu vidū mākslinieks nereti saukts par Lielo kaķu marķīzu[5]. Darbiem raksturīgs nepretenciozs, vienkāršs tušas zīmējums, izmantojot arī to iekrāsošanu ar akvareli. Mākslinieks karikatūrās spēja saskatīt un trāpīgi atklāt dzīves negācijas, radot mērķtiecīgus un kompozicionāli izvērstus sadzīves sižetu risinājumus. Karikatūrists ir ilustrējis vairākas grāmatas, kā A. Markona "Pārprasto centību" un P.Ētera "Mičumaču", kā arī izveidojis vairāk kā 100 ekslibrus.[6] Pēc mākslinieka nāves, 2003. gadā tika izdota grāmata "Gunārs Bērziņš. Melnā Kaķa bruņinieks".[5]

Izmantotā literatūra labot šo sadaļu

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «www.VieglasSmiltis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. septembrī. Skatīts: 2012. gada 29. jūnijā.
  2. «www.izglitiba-kultura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 20. jūlijā.
  3. Sēmes pagasta teritorijas plānojums. Sēme. 2006. 15.lpp. Pagasta kultūrvēsturiskais mantojums. [1][novecojusi saite]
  4. www.diena.lv
  5. 5,0 5,1 www.tvnet.lv
  6. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 60.lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu