Karagūsteknis

persona, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē

Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.

Vācu karaspēks Otrā pasaules kara laikā saņem gūstā Padomju Savienības karavīru

Karagūstekņi skaitļos

labot šo sadaļu

Šajā sadaļā dilstošā secībā ir uzskaitītas valstis, kurām ir bijis vislielākais karagūstekņu skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi Ženēvas konvenciju.[1]

Armijas Karagūstekņu skaits nebrīvē Konflikts
  Trešais Reihs
  • apmēram 3 miljoni PSRS gūstā (474 967 miruši (15,2%))[2] (Vēsturnieks Rīdigers Overmans atzīst ka padomju gūstā varētu būt miruši apmēram 1 milj. karavīru. Vēsturnieks uzskata ka šajos ciparos ir jāskaita arī daudzi kas skaitās bezvēsts pazudušie.)[3]
  • nezināms skaits Dienvidslāvijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā (lielākais vācu karagūstekņu mirstības procents bija Dienvidslāvijā, vairāk par 50%)[4]
  • apmēram 4,5 miljoni rietumu sabiedroto gūstā vēl pirms formālas Vācijas kapitulācijas, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem
  • 1,3 miljoni nav zināms[5]
Otrais pasaules karš
  PSRS 5,7 miljoni Trešā Reiha gūstā (apmēram 3 miljoni miruši gūstā (56—68%))[2] Otrais pasaules karš (kopā)
  Francija 1 800 000 Trešā Reiha gūstā Otrais pasaules karš
  Polija 675 000 (420 000 Trešā Reiha gūstā; 240 000 karavīru kopš 1939. gada PSRS gūstā; 15 000 Trešā Reiha sagūstīti Varšavā 1944. gadā) Otrais pasaules karš
  Apvienotā Karaliste ≈200 000 (135 000 sagūstīti Eiropā, nav ieskaitīts citos kaujas darbības teātros sagūstīto skaits) Otrais pasaules karš
  Irāka ≈175 000 Koalīcijas spēku gūstā Persijas līča karš
  Itālijas Karaliste Otrais pasaules karš
  ASV ≈130 000 (95 532 Trešā Reiha gūstā) Otrais pasaules karš
  Pakistāna 93 000 Indijas gūstā. Vēlāk Indija atbrīvoja saskaņā ar Simlas vienošanos.[6] Bangladešas atbrīvošanas karš
  Japānas impērija
  • 16 000-50 000 rietumu sabiedroto gūstā
  • 560 000-760 000 PSRS gūstā, no tiem, apmēram 60 000 līdz 347 000 miruši gūstā
Otrais pasaules karš
  • Bezvēsts pazudušais (MIA)
  • Kritis kaujā (KIA)
  • Ievainots kaujas laukā (WIA)
  1. Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9
  2. 2,0 2,1 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)
  3. Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277
  4. Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42—136, 254
  5. «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.
  6. Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge

Ārējās saites

labot šo sadaļu