Bangladešas atbrīvošanas karš

Bangladešas neatkarības karš bija bruņots konflikts 1971. gadā, kura rezultātā Austrumpakistāna (Bangladeša) atdalījās no Pakistānas un tika izveidota neatkarīga Bangladešas valsts.

Bangladešas atbrīvošanas karš

Karā bija iestaistīta arī Indija, līdz ar to konfliktu bieži sauc par 1971. gada Indijas un Pakistānas karu, kas bija trešais no Indijas—Pakistānas kariem.

Priekšvēsture

labot šo sadaļu

Pēc Indijas sadalīšanas 1947. gadā uz reliģiskā pamata Pakistāna tika izveidota kā valsts ar diviem nesaistītiem reģioniem — Rietumpakistānu (mūsdienu Pakistāna) un Austrumpakistānu (mūsdienu Bangladeša). Lai gan lielākā daļa Pakistānas iedzīvotāju dzīvoja Austrumpakistānā, politiskā un ekonomiskā vara bija koncentrēta Rietumpakistānā.

Situācija saasinājās pēc 1970. gada vispārējām vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru ar vairākumu vietu parlamentā izcīnīja Mudžibura Rahmana vadītā partija Awami League. Tomēr Rietumpakistānas valdība nesteidzās nodot varu Awami League rokās, kas izraisīja masu protestus un Austrumpakistānas autonomijas prasības.

1971. gada 26. martā Mudžiburs Rahmans pasludināja Bangladešas neatkarību, tādējādi uzsākot bruņotu konfliktu starp Rietumpakeānas valdības spēkiem un Austrumpakistānas nemierniekiem. Reaģējot uz to, Pakistānas karaspēks uzsāka operāciju "Searchlight", lai apspiestu sacelšanos, kas izraisīja masu slepkavības, represijas un postījumus.

Konflikts piesaistīja starptautisko uzmanību, īpaši pēc masveida bēgļu migrācijas uz Indiju. Kopš konflikta sākuma Indija sniegusi ievērojamu atbalstu Bangladešas nemierniekiem. Indijas militārie un izlūkošanas dienesti nodrošināja nemiernieku spēkiem ieročus, apmācību un loģistikas atbalstu, palīdzot tiem cīņā pret Pakistānas karaspēku. 1971. gada 3. decembrī Pakistāna sāka preventīvus gaisa triecienus pret Indijas militārajām bāzēm pie rietumu robežas, tādējādi izraisot Indijas oficiālu iesaistīšanos konfliktā. Tajā pašā dienā Indija pasludināja karu Pakistānai.

 
Indijas un Pakistānas armiju sadursme Bangladešas teritorijā

Indijas bruņotie spēki ir uzsākuši koordinētas operācijas divās frontēs: Austrumu Pakistānā un gar Pakistānas rietumu robežu. Indijas armija, ko atbalstīja gaisa spēki un jūras flote, strauji virzījās uz Austrumpakistānu, sadarbojoties ar nemirniekiem. Dažu dienu laikā tika ieņemtas tādas svarīgas pilsētas kā Džesūra, Kumilla un Čitagonga. Indijas galvenais mērķis bija atbrīvot Daku, Austrumpakistānas galvaspilsētu. Pie rietumu robežas Indija veica aizsardzības un uzbrukuma operācijas, atturot Pakistānas uzbrukumus un dodot atbildes triecienus.

Indijas bruņoto spēku izlēmīgā un koordinētā rīcība ļāva ātri izbeigt konfliktu. 1971. gada 16. decembrī Pakistānas karaspēks Austrumu Pakistānā, ko ieskauj Indijas un nemiernieku spēki, kapitulēja, līdz ar to tika dibināta Bangladeša.

Pušu zaudējumi

labot šo sadaļu

Bangladešas neatkarības karu pavadīja ievērojami civiliedzīvotāju upuri. Dažādos avotos tiek sniegti dažādi skaitļi, bet aplēses par civiliedzīvotāju bojāgājušo skaitu svārstās no simtiem tūkstošu līdz vairākiem miljoniem.

Pakistānas militārie spēki un viņus atbalstošās grupas pastrādāja slaktiņus, izvarošanas (tika izvarotas aptuveni 200 000 līdz 400 000 sieviešu) un citus vardarbības aktus pret bengāļu iedzīvotājiem. Novērtējumi par genocīda upuru skaitu atšķiras. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem bojāgājušo skaits svārstās no 300 000 līdz 3 miljoniem.

Saskaņā ar Indijas valdības datiem valstī ir ieradušies aptuveni 10 miljoni bēgļu no Austrumpakistānas, radot milzīgu humanitāro slogu Indijas ekonomikai un sociālajiem dienestiem.

Ievērojami bija arī abu pušu militārie zaudējumi. Pakistāna zaudēja aptuveni 8000 karavīru un 25 000 tika ievainoti. Pēc Pakistānas spēku padošanās Austrumpakistānā Indijas un Bangladešas spēki sagūstīja aptuveni 93 000 Pakistānas karavīru un civiliedzīvotāju. Aplēses par nemiernieku bojāgājušo skaitu atšķiras, taču tiek lēsts, ka upuru skaits ir vairāki desmiti tūkstošu (aptuveni 30 000). Indija zaudēja aptuveni 3900 karavīru, un vēl aptuveni 10 000 tika ievainoti.

Kara laikā nodarītie humānie, militārie un ekonomiskie zaudējumi ir atstājuši paliekošu ietekmi uz reģionu. Daudzas apdzīvotas vietas tika iznīcinātas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu