Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases. Tas ir viens no galvenajiem mālu minerāliem.
| Kaolinīts | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Klase | silikātu minerāls, filosilikāts, serpentīnu apakšgrupa |
| Ķīmiskā formula | Al4[Si4O10](OH)8 |
| Singonija | triklīnā singonija |
| Īpašības | |
| Krāsa | balts līdz krēmkrāsas |
| Svītras krāsa | balta |
| Habituss | mikroskopisku pseidoheksagonālu plāksnīšu vai plāksnīšu sakopojumu veidā, apkopotu kompaktās mālainās masās. Reti kristālu veidā. |
| Skaldnība | ļoti pilnīga |
| Cietība pēc Mosa skalas | 1–2 |
| Spīdums | zemjains, blāvs |
| Laušanas koeficients | 1,56 |
| Blīvums | 2,6 g/cm3 |
Apraksts
labot šo sadaļuĶīmiskais sastāvs Al4[Si4O10](OH)8; satur 39,5 % Al2O3, 46,5 % SiO2 un 14 % H2O.
Nosaukts pēc atradnes pie Gaolina ciema (ķīn. 高岭) netālu no Czindečžeņas pilsētas Ķīnas dienvidaustrumos.
Veido zemjainas masas, kurās lielā palielinājumā elektronmikroskopijā ir konstatējami sīki seššķautņaini kristāli. Kristalizējas triklīnā singonijā.
Veidojas kaolinizācijas procesā, laukšpatu iežiem dēdējot hidrotermāli mainoties.
Sastāvs un īpašības
labot šo sadaļuKaolinīts veidojas no alumīnija oksīdu saturošiem materiāliem, galvenokārt laukšpatiem un vizlām. Tā veidošanās procesu sauc par kaolinizāciju.
Kristāliskās struktūras pamatā ir daudzskaitlīgi Si—O4 tetraedru slāņi, kas savā starpā saistīti ar vājām saitēm, nodrošinot kaolinītam ļoti pilnīgu skaldnību, kas savukārt rada visas kristāliskās struktūras simetrijas izmaiņas.
Karsējot līdz 500—600 °C kaolinīts zaudē ūdeni, bet 1000—1200 °C temperatūras sadalās, izdalot siltumu, veidojot vispirms silimanītu, bet pēc tam mullītu. Šī reakcija veido keramiskās ražošanas pamatu.
Kaolinīta slāņainā struktūra nodrošina iežiem uz tā bāzes (mālam, kaolīnam) plastiskuma īpašības. Cietība pēc Mosa skalas ir 1, blīvums 2540—2600 kg/m³. Taustot rada taukainu sajūtu. Tīrā veidā kaolinīts ir balts, reizēm ar gaišzilu vai rudu nokrāsu. Mehāniskie piemaisījumi to krāso sarkanā, melnā, zaļā krāsā.
Izmantošana
labot šo sadaļuAp 50% visa iegūtā kaolinīta tiek izmantots papīra ražošanā krītpapīra pildījumam.
Keramiskajā ražošanā to izmanto angoba un glazūras pagatavošanai.
Kaolinītu izmanto arī farmācijā kā pārtikas piedevu, zobu pastās (kā vieglu abrazīvu materiālu), kosmētikā (t.s. "baltos mālus") un daudzās citās nozarēs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaolinīts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)