Kanādas jānītis
Kanādas jānītis (latīņu: Erigeron canadensis) ir kurvjziežu dzimtas suga, kuras sākotnējais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos. Latvijā Kanādas jānītis ir bieži sastopams visā valsts teritorijā — atsevišķi eksemplāri un grupas aug dārzos, nezālienēs, atmatās, sausos priežu mežos pilsētu tuvumā, kā arī ceļu un dzelzceļu malās.[1]
| Kanādas jānītis Erigeron canadensis (L.) | |
|---|---|
_-_Noordwijk,_South_Holland,_NL.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Jānīši (Erigeron) |
| Suga | Kanādas jānītis (Erigeron canadensis) |
| Sinonīmi | |
| Conyza canadensis (L.) Cronquist | |
 Kanādas jānītis Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Kanādas jānītis ir viengadīgs 20-120 cm garš lakstaugs ar stāvu, apmatotu stublāju, kurš zaro ziedkopā. Lapas ir apmatotas, uz stublāja izvietotas blīvi līdz pat galotnei un pamīšus. Tās ir lineāras vai lancetiskas, 3—10 cm garas un 0,2—1 cm platas. Lapas gals smails vai strups, mala gluda, dažreiz tuvu plātnes galam 1—3 zobiņi, pamats ķīļveidīgs, pakāpeniski sašaurināts kātā. Augšējās lapas ir sēdošas. Ziedu ir kurvīši sīki, 0,2—0,5 cm plati, izvietoti blīvās, skarveidīgās ziedkopās uz daudziem zariem, sākot no stublāja vidus. Vīkala lapas gandrīz lineāras, plēvjainas. Kurvīša ziedgultne ir kaila. Sievišķie mēlziedi dzeltenīgi balti, kurvīša ārmalā, stāvi, mazliet garāki nekā kurvīša centrā esošie dzeltenie divdzimumu stobrziedi. Kausmatiņi pelēkbalti, manāmi garāki nekā auglis — sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Kanādas jānītis - Erigeron canadensis L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-25.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kanādas jānītis.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)