Kameņecas Lielais akmens

Latvijas kultūras piemineklis nr. 1888

Kameņecas Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Jaunaglonas ciemā, bijušajā Kameņecas muižas parkā.

Kameņecas Lielais akmens
Kameņecas Lielais akmens
Kameņecas Lielais akmens (Latvija)
Kameņecas Lielais akmens
Kameņecas Lielais akmens
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Aglonas pagasts, Preiļu novads, Latvija
Koordinātas 56°9′47″N 27°0′30″E / 56.16306°N 27.00833°E / 56.16306; 27.00833Koordinātas: 56°9′47″N 27°0′30″E / 56.16306°N 27.00833°E / 56.16306; 27.00833
Izmēri
Augstums 1,50 m
Garums 3,20 m
Platums 2,70 m
Apkārtmērs 15 m
Oficiālais nosaukums: Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta
Aizsardzības numurs 1888
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris
Kameņecas Lielais akmens Vikikrātuvē

Akmens parametri - apkārtmērs pie zemes — 15 m, garums — 3,20 m, platums — 2,70 m, augstums — 1,50 m.

Uz akmens izveidotajā taisnstūrveida plaknē iekalts mūsdienās grūti salasāms teksts poliski, kas 1926. gada ziņojumā tulkots kā Ar svētā tēva Klementa XIII atļauju 1766 gadā. Un uz šīs Pētera klints būvēta kapella pēc mūsu zemē esošās Romas katoļu ticības parauga. Tā pārnesta uz muižu un tas akmens tai deva nosaukumu Kameņeca. Tātad akmens devis nosaukumu Jaunaglonas ciema senākajam nosaukumam - Kameņeca (poļu: Kamieniec). Ciems pārdēvēts par Jaunaglonu 1927. gadā, kad šeit nodibināja sieviešu klosteri.

Tomēr akmens virspusē atrodas izkalts regulārs cilindrisks iedobums, kas ir kultakmens raksturīga iezīme. Juris Urtāns uzskata, ka akmens ir sena kulta vieta, pie kuras vai ap kuru 18. gadsimtā, pēc kristietības nostiprināšanās Latgalē, tika uzcelta kapela, šādi iekļaujot kulta vietu kristietības simbolos.

Teika apgalvo, ka reiz dzīvojuši divi velni - viens Kameņecā, otrs - Krāslavā, kuri viens otram svieduši ar akmeņiem. Kameņecas Lielais akmens ir Krāslavas velna sviestais. Kādā citā nostāstā apgalvots, ka zibens sašķēlis akmeni divās daļās. Vēlāk zemnieki vienu akmens daļu esot izlietojuši ēku pamatos un tuvējo dzirnavu celtniecībā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu