Kalifornijas pussala

pussala Ziemeļamerikā

Kalifornijas pussala (spāņu: Península de Baja California) vai Lejaskalifornija (Baja California)[1] ir ap 1250 km gara un no 48 līdz 240 km plata pussala Ziemeļamerikas dienvidrietumos, Meksikā. Izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un atdala Kalifornijas līci no Klusā okeāna. Administratīvi ietilpst Meksikas Lejaskalifornijas un Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstīs. Pussalas austrumu daļā vulkānisku un kristālisku kalnu masīvi; augstākā virsotne ir Djablo smaile (3096 m vjl) Sanpedro Martira grēdā. Rietumu daļā galvenokārt plakankalnes un piekrastes zemienes. Vairāki tuksneši un pustuksneši; lielākais — Viskaino tuksnesis pussalas vidusdaļā.

Kalifornijas pussala
Península de Baja California
Kalifornijas pussala
Ainava pussalas dienvidos
Kalifornijas pussala (Meksika)
Kalifornijas pussala
Kalifornijas pussala
Kalifornijas pussala (Ziemeļamerika)
Kalifornijas pussala
Kalifornijas pussala
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļamerika
Koordinātas 28°0′0″N 113°30′0″W / 28.00000°N 113.50000°W / 28.00000; -113.50000Koordinātas: 28°0′0″N 113°30′0″W / 28.00000°N 113.50000°W / 28.00000; -113.50000
Platība 143 396 km²
Garums 1250 km
Platums 240 km
Augstākais kalns Djablo smaile
3096 m
Administrācija
Valsts Karogs: Meksika Meksika
Štats Lejaskalifornija, Dienvidu Lejaskalifornija
Kalifornijas pussala Vikikrātuvē

Kalifornijas nosaukums pirmoreiz parādījies spāņu rakstnieka Garsi Rodrigesa de Montalvo (Garci Rodríguez de Montalvo) 1510. gadā publicētajā romānā "Esplandiešu piedzīvojumi" (Las Sergas de Esplandián), kurā aprakstīta sala rietumos no Rietumindijas, kuru apdzīvo melnas sievietes un vada karaliene Kalifa. Kad spāņi 16. gadsimta pirmajā pusē sasniedza pussalu (sākotnēji kartēs tika zīmēta kā sala), tai un zemēm uz ziemeļiem no tās tika dots Kalifornijas nosaukums.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 317. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu