Kadriorgas pils
Kadriorgas pils (igauņu: Kadrioru loss) ir baroka pils Tallinā, Igaunijā. Tā celta cara Pētera I laikā 18. gadsimta sākumā (1718—1725), veltot to Pētera I sievai Katrīnai I. Pils par godu sievai tika nosaukta par Jekaterinentāli, bet igauņi to nosauca par Kadriorgu, kas no igauņu valodas nozīmē Katerīnas ieleja. Pili projektējis itāļu arhitekts Nikola Mičeti.
| Kadriorgas pils | |
|---|---|
| Kadrioru loss | |
 | |
  Kadriorgas pils  Kadriorgas pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Atrašanās vieta |
Kadriorga, Tallina, Harju apriņķis,  Igaunija |
| Koordinātas | 59°26′19″N 24°47′28″E / 59.43852°N 24.791°EKoordinātas: 59°26′19″N 24°47′28″E / 59.43852°N 24.791°E |
| Pašreizējais izmantotājs | Kadriorgas mākslas muzejs |
| Pabeigta | 1725. gads |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Nikola Mičeti |
Vēsture
labot šo sadaļuDoma celt rezidenci Pēterim I bija radusies no viņa pirmā Tallinas apciemojuma laikā. 1714. gadā, viņš lika nopirkt zemes gabalu — bijušo Drenteles vasaras muižu un uzsākt rezidences būvniecību. Par Kadriorgas pils un parka ansambļa dzimšanas dienu uzskata 1718. gada 22. jūliju. Pētera I hronikā ir rakstīts, ka tieši šajā dienā viņš apstājies "savā pilsētas mājā un tuvumā nomērījis vietu savas mājas pamatiem un dārzam". Pēc Pētera pavēles darbi tika uzsākti nekavējoties, bija sagatavotas pirmās skices un jau 1720. gadā sākās pils celtniecība. Strādnieki galvenokārt bija Tallinas garnizona kareivji.
Jau 1725. gadā pils bija uzcelta. Pats Pēteris I gan nomira šajā pašā gadā un neieraudzīja pili pabeigtu.
N. Mičeti Kadriorgas pils plānošanā ievēroja itāliešu principus, tāpēc sānu korpusi tika būvēti uz pakāpiena un pils galvenajai fasādei bija trīs stāvi, bet aizmugurējai — divi. Pils bagātīgā dekorētā galvenā zāle, kas sniedzās cauri diviem stāviem, ir viens no visvairāk izsmalcinātajiem piemēriem baroka arhitektūrā Igaunijā, un vispār Ziemeļeiropā. Nedaudz vēlāk tika veidots griestu gleznojums, kurā attēlota romiešu medību dieviete Diāna (Artemīda) un mednieks Akteons. Gleznojuma kompozīcija līdzīga Rembranta gleznai par to pašu tēmu, taču Kadriorgas pilī tā simbolizē Krievijas uzvaru pār Zviedriju. Parka aizmugurējā daļā, tika plānotas strūklakas ar vairākām kaskādēm, dzīvžogu un puķu dobēm. Ūdeni piegādāja no Ilemistes ezera, izrokot vairākus kilometrus garu kanālu. Pēc Pētera I nāves, 1725. gada sākumā, pārtrauca plānotā parka izveidošanu. Taču parkā bija jau izveidotas puķu dobes, izveidotas alejas, uzceltas lapenes, izrakti vairāķi dīķi. Pētera I pēcnācēju laikā darbi Kadriorgā strauji noplaka. No 1730. gada beigām bija ziņas par to, ka Kadriorgas pilī bija izsisti logi un telpas sapūstas ar sniegu. Daudzas parka skulptūras demontēja un aizveda uz Pēterburgu, tāpat uz turieni aizveda arī strūklaku daļas.[1]
Viesi Kadriorgas pilī
labot šo sadaļuPili sakārtoja tikai tad, kad Tallinā bija gaidāmi augstāki viesi kā, piemēram, 18. gadsimta otrajā pusē sākās jaunā dzīve pilī, saistībā ar divu ķeizarieņu vizīti — Elizabetes Petrovnas 1746. gadā un Katrīnas II 1764. gadā. Tad pils tika atjaunota un mēbelēta (lielākā daļa no mēbelēm tika vestas no Sanktpēterburgas vai aizgūtas no Tallinas iedzīvotājiem) Starp valdnieku vizītēm pils netika izmantota un stāvēja pilnīgi tukša. Nākamais viesis bija tikai 1827. gadā imperators Nikolajs I, kurš Tallinu apmeklēja pirmo reizi, bet nevarēja apmeklēt Kadriorgas pili, jo tā bija tik sliktā stāvoklī, ka uzturēties tur nakti nebija iespējams. Tāpēc Nikolajs I pavēlēja nekavējoties uzsākt renovācijas darbus. No 1827. līdz 1831. gadam notika rekonstrukcija pēc Nikolaja I prasībām.
No 1921. līdz 1927. gadam pils tika atvērta kā mākslas muzejs.
Pils restaurācija
labot šo sadaļu1930. gadā Igaunijas pirmais prezidents — Konstantīns Petss nolēma atjaunot Kadriorgas pili un tās dārzu, lai radikāli mainītu to un padarīt par prezidenta mājvietu.
Pēc restaurācijas pils tika atkārtoti atvērta 2000. gadā, tā sāka darboties kā Igaunijas Mākslas muzeja filiāle.[2]
Kadriorgas mākslas muzejs
labot šo sadaļuKadriorgas mākslas muzejs iekļauj apmēram 9000 ārzemju mākslas darbus. Galvenā kolekcijas daļa sastāv no Rietumeiropas un Krievijas gleznām, grafikām, skulptūrām, vēsturiskām mēbelēm, stikla un porcelāna struktūrām. Muzejs ir pazīstams arī kā pils skola, katru gadu šeit notiek vairāk nekā 1200 ekskursijas, lekcijas pieaugušiem un aktivitātes bērniem.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Каур Алттоа, Юрий Васильев, Йонас Минкяичюс, Владимир Чантурия. Белорусия Литва Латвия Эстония справочник - путеводитель. Искусство, Эдицион, 1986. 485 - 486. lpp.
- ↑ Ants Heins. Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. Elpa, 2007. ISBN 9984743446.
- ↑ Estonian Convention Bureau Estonian Convention Bureau. «Kadriorgas pils», 2017. gada 30. aprīlī. Skatīts: 30.04.2017.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kadriorgas pils.
