Kārlis fon Brēverns

Šis raksts ir par 18. gadsimta diplomātu. Par 20. gadsimta politiķi skatīt rakstu Karls fon Breverns.

Kārlis Hermanis fon Brēverns (vācu: Karl Hermann von Brevern; 1704–1744) bija vācbaltiešu diplomāts Krievijas Impērijas dienestā. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741), ķeizarienes Elizabetes konferencministrs.

Kārlis Hermanis fon Brēverns Karl Hermann von Brevern Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741) Personīgā informācija Dzimis 1704. gada 22. oktobrī Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Latvija) Miris 1744. gada 3. janvārī (39 gadi) Pēterburga, Krievijas Impērija (tagad Krievija) Tautība vācbaltietis Nodarbošanās diplomāts Dzīvesbiedre Amālija Doroteja fon Keizerlinga

Dzīvesgājums

Cēlies no Brēvernu dzimtas. Dzimis 1704. gada 22. oktobrī Rīgā tiesneša Hermaņa Brēverna un viņa sievas Katrīnas, dzimušas fon Reiternas, ģimenē. Mācījās Rīgas akadēmiskajā ģimnāzijā, no 1719. gada studēja tieslietas Kēnigsbergas Universitātē. No 1726. gada bija Krievijas Impērijas vēstniecības sekretārs Stokholmā, vēlāk Krievijas Impērijas Ārlietu kolēģijas tulks. Pēc Kurzemes hercoga atraitnes Annas kļūšanas par Krievijas ķeizarieni 1731. gadā viņš pavadīja vēstnieku F.K. fon Lēvenvoldi diplomātiskās misijās Vīnē, Drēzdenē un Berlīnē (1731—1734).

1735. gadā K. Brevernu iecēla par ķeizarienes Annas Ministru kabineta sekretāru. 1740. gadā viņš salaulājās ar ķeizarienes galma dāmu Amāliju Doroteju fon Keizerlingu un tika iecelts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidentu.

Pēc ķeizariemes Annas nāves un reģenta Bīrona gāšanas 1741. gada 15. aprīlī atcelts no visiem amatiem, tomēr vēlāk iecelts par ķeizarienes Elizabetes konferencministru, no 1742. gada vadīja Krievijas Impērijas Ārlietu kolēģiju.

Miris 1744. gada 3. janvārī Pēterburgā.