Kārlis Kellers
Kārlis Aleksandrs Kellers (vācu: Karl Alexander Keller; 1868. gada 24. augusts — 1939. gada 31. jūlijs) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2. un 4. Saeimas deputāts, pārstāvējis Vācbaltu demokrātu partiju.
| Kārlis Aleksandrs Kellers | |
|---|---|
| 1., 2. un 4. Saeimas deputāts | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1868. gada 24. augustā Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1939. gada 31. jūlijā (70 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | vācbaltietis |
| Politiskā partija | Vācbaltu demokrātu partija |
| Profesija | luterāņu mācītājs |
| Augstskola | Tartu Universitāte, Leipcigas Universitāte |
| Reliģija | luterānisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1868. gada 24. augustā (pēc vecā stila — 12. augustā) Rīgā, Doma baznīcas virsmācītāja (no 1886) Vilhelma Kellera ģimenē.[1][2] Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā.[2] No 1890. līdz 1894. gadam studēja Tērbatas Universitātē, kur ieguva kandidāta grādu teoloģijā.[1] Pēc tam bija mācītāja palīgs Smiltenē un Kandavā. Kellers Rīgā septiņus gadus kalpoja kā cietumu mācītājs, strādāja par skolotāju. 1897. gada decembrī salaulāja Raini un Aspaziju.[3]
Kārlis Kellers pasniedza ticības mācību Rīgas pilsētas reālskolā. Bija Diakonisu nama rektors un mācītājs,[2] no 1913. līdz 1920. gadam — Rīgas Sv. Pētera baznīcas virsmācītājs.[1] 1927. gada oktobrī ieguva teoloģijas doktora grādu Leipcigas Universitātē.[2]
1918. gada decembrī kļuva par izglītības ministra biedru Pagaidu valdībā.[4] 1919. gada jūlijā sāka piedalīties Tautas padomes sēdēs, bija Latvijas minoritāšu skolu autonomijas likuma galvenais autors.[5] Kā Vācbaltu demokrātu partijas pārstāvis ievēlēts Satversmes sapulcē, 1. un 2. Saeimā, tādējādi Latvijas parlamentā darbojoties no 1920. līdz 1928. gadam. 1933. gada oktobrī ieguva deputāta mandātu 4. Saeimā pēc tam, kad no tā atteicās Vilhelms fon Firkss.[6] Saeimā strādāja līdz tās atlaišanai 1934. gada maijā.
Miris Rīgā 1939. gada 31. jūlijā.[1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļuApbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 56. lpp.
- ↑ Jānis Zālītis. «Aspazijas un Raiņa laulības: cietuma mācītājs un atskaņas Satversmes Sapulcē». Memoriālo muzeju apvienība, 2015. gada 16. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. Marts. Skatīts: 2015. gada 30. martā. Arhivēts 2015. gada 24. Marts Wayback Machine vietnē.
- ↑ Viesturs Sprūde. «Kas dibināja Latviju?». Latvijas Avīze, 2012. gada 16. novembrī. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
- ↑ LATVIJAS NACIONĀLO MINORITĀŠU SĀKOTNE, 1918–1922 Leo Dribins LZA Vēstis, 2019. gads 73. sējums 4. numurs
- ↑ «Dep. V. Firkss atsakās no mandāta». Latvijas Kareivis. 1933. gada 20. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2015. gada 30. martā.