Kārlis Būmeisters (politiķis)
- Šis raksts ir par politiķi. Par mūziķi skatīt rakstu Kārlis Būmeisters (mūziķis).
Kārlis Būmeisters (dzimis 1888. gada 13. novembrī, miris 1967. gada 3. aprīlī) bija Latvijas politiķis, grāmatvedis, auditors. Bijis 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs, kā arī Latvijas Bankas padomes loceklis, latviešu dzejnieka un redzamākā LSDSP biedra Raiņa domubiedrs. Ārsta Valentīna Būmeistera, padomju disidenta, politiski represētā profesora Jura Būmeistera tēvs un mūsdienu mūziķa un TV personības Kārļa Būmeistera (šobrīd Eiropas Parlamenta ierēdņa) vecvectēvs.[1] Politiski apcietināts trīs reizes par tobrīd pretvalstisku vai revolucionāru darbību gan Krievijas Impērijas, gan Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma, gan Padomju okupācijas laikā.
| Kārlis Būmeisters | |
|---|---|
| 1., 2. un 3. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1931. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1888. gada 13. novembrī Grašu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1967. gada 3. aprīlī (78 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | LSDSP |
Biogrāfija
labot šo sadaļuKārlis Būmeisters piedzima Cēsu apriņķa Grašu pagastā 1888. gada 13. novembrī.[2] saimnieku Jēkaba un Annas Augustes (dz. Pakalnietes) ģimenē. Ieguvis vidējo izglītību,[3] zinājis četras valodas.
1904. gadā notiesāts par sociāldemokrātisku darbību[4] 1905. gadā piedalījies revolūcijā.[5] 1906. gadā pievienojies Latvijas Sociāldemokrātiskajai Strādnieku partijai (LSDSP).[2] Par revolucionāru darbību, virzot mazinieku, Trocka idejas un izplatot trockiešu laikrakstu "Dzirkstele", 1908. gadā apcietināts un 1909. gadā notiesāts uz nometināšanu, bet sakarā ar nepilngadību sods mazināts uz četriem gadiem "cietokšņa", t.i., cietuma. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā līdz 1913. gadam, kad ticis amnestēts par godu Krievijas Impērijas monarhu Romānovu 300 gadu jubilejai.
Vēlāk devies uz Pēterburgu, kur laulībā ar Agnesi Būmeisteri (dz. Bahmane) piedzimst vecākais dēls Valentīns. Pēc tam Lisvas (Krievija) pilsētas vilnas pārstrādes fabrikā ieņem vadošā grāmatveža un padomes locekļa amatu. Lisvā 1918. gadā piedzimst dēls Juris Būmeisters.
1920. gadā ar ģimeni atgriezies Latvijā un sākumā apmetas Daugavpilī. 1922. gadā ievēlēts par 1. Saeimas deputātu no Latgales saraksta līdzās ar Raini. Ticis ievēlēts arī 2. Saeimā (1925) un 3. Saeimā (1928).
Dzīvojot Daugavpilī, no 1924. līdz 1931. gadam bijis galvenais redaktors laikrakstam "Latgolas Dorbs" (Latgales Darbs), kā arī vienubrīd pilsētas domes deputāts.[6] Bijis Valsts zemes bankas[7] un no 1932. līdz 1934. gadam — Latvijas Bankas padomes loceklis.[2] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 28. jūnijā kā vadošais LSDSP darbinieks apcietināts uz sešiem mēnešiem Rīgas centrālcietumā.[8]
Otrā pasaules kara laikā bija pretošanās kustības dalībnieks, kā arī darbojās LSDSP pagrīdes organizācijā.[6] 1951. gadā[2] apcietināts kā varai bīstams un izsūtīts uz soda nometni Taišetas pilsētā Sibīrijā.[5] 1956. gadā atgriezies Rīgā, kur turpinājis dzīvot ar ģimeni. Miris 1967. gada 3. aprīlī.[2] 8. aprīlī apglabāts Meža kapos.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kristīna Putinceva. «Dzeguzēns - ierēdnis Eiropas Parlamentā». Diena, 2015. gada 29. janvārī. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Būmeisters Kārlis». Letonika. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
- ↑ Latvijas Republikas III Saeimas stenogramas I sesija. Latvijas Republikas Saeima. 1928.
- ↑ "Tas bija netīrs darbs. Archīvu materiālos ielūkojās Pauls Butleris", Brīvība, 1991.09.01
- ↑ 5,0 5,1 «K. Būmeisters atbrīvots». Brīvība. 1956. gada 6. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
- ↑ Ekonomists 1926.07.01 "Bibliogrāfija"
- ↑ "Galvas pilsēta", Latvijas kareivis, 1934.07.01