Juris Kunnoss (19481999) bija latviešu etnogrāfs un dzejnieks.

Juris Kunnoss
Juris Kunnoss 1979. gadā etnogrāfiskās ekspedīcijas laikā.
Juris Kunnoss 1979. gadā etnogrāfiskās ekspedīcijas laikā.
Personīgā informācija
Dzimis 1948. gada 4. decembrī
Rīga, Latvijas PSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1999. gada 18. jūlijā (50 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Bērni Mikus Kunnoss
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, etnogrāfs
Valoda latviešu valoda

Biogrāfija labot šo sadaļu

Juris Kunnoss dzimis 1948. gada 4. decembrī Rīgā inženiera Georga Kunnosa ģimenē. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. Uzsācis studijas Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Vēlāk studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Dienesta laikā padomju armijā piedalījies Prāgas pavasara apspiešanā. Epizodiski strādājis par krāvēju un skatuves strādnieku. No 1975. gada līdz pat mūža beigām Juris Kunnoss strādāja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. 1986. gadā uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā. Miris 1999. gada 18. jūlijā Rīgā. Apbedīts 2. Meža kapos.

Literārā darbība labot šo sadaļu

Pirmie Jura Kunnosa dzejoļi datējami ap 1973. gadu. Pirmajos Kunnosa dzejoļu krājumos dominē etnogrāfijas tēma, jo tiešs rakstīšanas pamudinājums ir darbs brīvdabas muzejā un saskare ar taustāmo vēsturi un seno tautas dzīvesziņu. Šā laika perioda dzejas valoda piesātināta ar vietvārdiem un arhaismiem.

Vēlāk pievērsies arī pilsētas tēmai. Pilsētai veltītajos darbos vērojama J. Kunnosam raksturīgā tagadnes un tās reāliju caurredzēšana, aiz kurām tiek atklātas vēsturiskās vērtības.

Jura Kunnosa dzejā nozīmīgs ir dzejnieka un mākslinieka tēls, kas atklāj gan literārā jaunrades procesa īpatnības, gan dzejnieka pasaules uztveri — viņš sevi pieskaita alternatīvo vērtību radītājiem, "bāreņiem pasaules ģimenē", kas atteikušies no drošas vietas sociālajā hierarhijā par labu personīgai brīvībai un ar to saistītajām problēmām.

Pēdējos dzīves gados Kunnosa dzejai raksturīgas filozofiskas un eksistenciālas pārdomas un vēsturiski, etnogrāfisko reāliju vietā sāk dominēt sadzīviski motīvi.

Publicējies arī ar pseidonīmiem Alexandrs Krems, Juris Benedikts Lox, Džonijs Ikss. Publicējis arī vairākus etnogrāfiska satura rakstus.

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Dzeja labot šo sadaļu

  • Jura Kunnosa X/ bilingv. izlase; sast. S. Moreino un A. Aizpuriete. R.: Neputns (2008)
  • Dzejoļi 1995—1999 un par Juri Kunnosu. R.: Jaunā Daugava (2007)
  • Contrabanda/ bilingv. izlase; sast. S. Moreino. R.: Nordik (2000)
  • Ar jaunu mirdzumu acīs. R.: Daugava (1999)
  • Slengs pilsētas ielās. R.: Liesma (1991)
  • Pieci septiņi. R.: Liesma (1987)
  • Drellis. R.: Liesma (1981)

Publicistika labot šo sadaļu

  • Kunnoss J., Bārene M. Gavēnis sādžā // Rīgas Laiks. Nr. 2. (1999)
  • Krems A. Survival // Rīgas Laiks. Nr. 4., 64.—65. lpp. (1999)
  • Latgale Brīvdabas muzejā. R.: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1993)
  • 1968 // Avots. Nr. 12, 18.—19. lpp. (1988)