Juris Kunnoss

Juris Kunnoss;
Juris Kunnoss 1979. gadā etnogrāfiskās ekspedīcijas laikā.
Personīgā informācija
Dzimis	1948. gada 4. decembrī ; Rīga, Latvijas PSR; (tagad Latvija)
Miris	1999. gada 18. jūlijā (50 gadi); Rīga, Latvija
Dzīves vieta	Rīga
Tautība	latvietis
Bērni	Mikus Kunnoss
Literārā darbība
Nodarbošanās	dzejnieks, etnogrāfs
Valoda	latviešu valoda
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Juris Kunnoss (1948—1999) bija latviešu etnogrāfs un dzejnieks.

Biogrāfija

Juris Kunnoss dzimis 1948. gada 4. decembrī Rīgā inženiera Georga Kunnosa ģimenē. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. Uzsācis studijas Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Vēlāk studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā. Dienesta laikā padomju armijā piedalījies Prāgas pavasara apspiešanā. Epizodiski strādājis par krāvēju un skatuves strādnieku. No 1975. gada līdz pat mūža beigām Juris Kunnoss strādāja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. 1986. gadā uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā. Miris 1999. gada 18. jūlijā Rīgā. Apbedīts 2. Meža kapos.

Literārā darbība

Pirmie Jura Kunnosa dzejoļi datējami ap 1973. gadu. Pirmajos Kunnosa dzejoļu krājumos dominē etnogrāfijas tēma, jo tiešs rakstīšanas pamudinājums ir darbs brīvdabas muzejā un saskare ar taustāmo vēsturi un seno tautas dzīvesziņu. Šā laika perioda dzejas valoda piesātināta ar vietvārdiem un arhaismiem. Vēlāk pievērsies arī pilsētas tēmai. Pilsētai veltītajos darbos vērojama J. Kunnosam raksturīgā tagadnes un tās reāliju caurredzēšana, aiz kurām tiek atklātas vēsturiskās vērtības. Jura Kunnosa dzejā nozīmīgs ir dzejnieka un mākslinieka tēls, kas atklāj gan literārā jaunrades procesa īpatnības, gan dzejnieka pasaules uztveri — viņš sevi pieskaita alternatīvo vērtību radītājiem, "bāreņiem pasaules ģimenē", kas atteikušies no drošas vietas sociālajā hierarhijā par labu personīgai brīvībai un ar to saistītajām problēmām. Pēdējos dzīves gados Kunnosa dzejai raksturīgas filozofiskas un eksistenciālas pārdomas un vēsturiski, etnogrāfisko reāliju vietā sāk dominēt sadzīviski motīvi.

Publicējies arī ar pseidonīmiem Alexandrs Krems, Juris Benedikts Lox, Džonijs Ikss. Publicējis arī vairākus etnogrāfiska satura rakstus.

Pēc Kunnosa nāves izdotas viņa darbu izlases latviešu valodā un krievu atdzejojumā.

2024. gada Dzejas dienās pirmā jaundibinātā Trešdaļgadsimta balva tiek piešķira Kunnosa dzejoļu krājumam "Slengs pilsētas ielās".

Bibliogrāfija

Dzeja

Dzejoļu krājumi

Drellis. Rīga: Liesma, 1981.
Pieci septiņi. Rīga: Liesma, 1987.
Slengs pilsētas ielās. Rīga: Liesma, 1991.
Ar jaunu mirdzumu acīs. Rīga: Daugava, 1999.

Izlases un kopojumi

Contrabanda [dzejas izlase Sergeja Moreino atdzejojumā krievu valodā ar dzejas kopu latviešu valodā]. Rīga: Nordik, 2000.
Dzejoļi 1995—1999 un par Juri Kunnosu. Sast. Austra Gaigala. Rīga: Jaunā Daugava, 2007.
Jura Kunnosa X [dzejas izlase latviešu valodā un Sergeja Moreino un Olgas Pētersones atdzejojumā krievu valodā]. Sast. Sergejs Moreino un Amanda Aizpuriete. Rīga: Neputns, 2008.

Publicistika

Kunnoss J., Bārene M. Gavēnis sādžā // Rīgas Laiks. Nr. 2. (1999)
Krems A. Survival // Rīgas Laiks. Nr. 4., 64.—65. lpp. (1999)
Latgale Brīvdabas muzejā. R.: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (1993)
1968 // Avots. Nr. 12, 18.—19. lpp. (1988)