Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par valodnieku. Par citām jēdziena Bārs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Juris Bārs, arī Georgs Heinrihs Bārs (vācu: Georg Heinrich Baar; dzimis 1808. gada 23. februārī, miris 1879. gada 19. decembrī), bija ārsts un dzejnieks, pirmais latviešu valodnieks. Viņa 1847. gadā ierosinātās izmaiņas latviešu rakstībā ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā.

Juris Bārs
Georg Heinrich Baar
Juris Bārs
Personīgā informācija
Dzimis 1808. gada 23. februārī
Līvbērzes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1879. gada 19. decembrī (71 gads)
Kuldīga, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Alma mater Tērbatas universitāte

Satura rādītājs

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1808. gada 23. februārī Dobeles apriņķa Līvbērzes pagasta "Lāčos" kalēja ģimenē kā jaunākais no trim bērniem, kristīts kā Georgs Heinrihs Bārs (Georg Heinrich Baar). Jurim Bāram bija 2 vecāki brāļi — Kārlis un Ansis. Mācījās Jelgavas vīriešu ģimnāzijā (1830—1833), vēlāk sāka studēt astronomiju Tērbatas universitātē, bet ātri nomainīja to pret medicīnas studijām, un 1842. gadā beidza medicīnas fakultāti. Strādāja par ārstu Tērbatā, Žagarē Kauņas guberņā (1842 — 1844), Dundagā (1844 — 1855) un Kuldīgā (kopš 1855. gada).[1]

1840. gados Juris Bārs aktīvi darbojās Latviešu literārajā biedrībā. Pēc tam, kad mainījās šīs biedrības politiskā ievirze, Juris Bārs, būdams dedzīgs pārvācošanas pretinieks, nonāca opozīcijā un pārtrauca savu valodniecisko darbību. Viņš bija pirmais, kurš aicināja reorganizēt latviešu rakstu valodu. Viņa projekts (publicēts krājumā "Magazin", 1847. gadā) ir mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas pamatā. Jura Bāra ortogrāfijā novērsti "čupu" burti, un patskaņu garums apzīmēts ar svītriņu. Viņš ir pētījis latviešu fonētiku, un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju, izvirzījis šaurā un platā "e" lietošanas nosacījumus. Jura Bāra valodnieciskie darbi ir palīdzējuši Augustam Bīlenšteinam "Lettische Grammatik" ("Latviešu gramatika", 1863. gadā) sagatavošanā.[2]

1862. gadā viņu iecēla par Kuldīgas apriņķa ārstu, šo amatu viņš pildīja līdz 1878. gadam, kad atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ[3] un mira no kakla vēža 1878. gada 19. decembrī.

Apglabāts Kuldīgas Vācu kapos, tagadējos Vecajos kapos, 1985. gadā pie viņa kapa atklāja pieminekli.[3]

Privātā dzīveLabot

 
Nams Kuldīgā, Baznīcas ielā 20, kur dzīvojis J. Bārs

Laika, kad Juris Bārs strādāja par ārstu Žagarē Kauņas guberņā, viņš apprecējās ar Aleksandru Bīdermani (Igaunijā dzimušu vācieti). Viņiem piedzima seši bērni: 5 meitas un viens dēls, kurš 14 gadu vecumā mira. Kuldīgā Juris Bārs dzīvojis ēkā, kas tagad atrodas Baznīcas ielā 20. Viņa nams bijis kā sabiedriskās dzīves centrs. Juris Bārs bijis viesmīlīgs, inteliģents cilvēks un ar labu humora izjūtu.

ApbalvojumiLabot

1867. gadā viņam piešķīra civildienesta titulpadomnieka pakāpi, 1877. gadā — galma padomnieka (hofrāta) pakāpi.[3]

AtsaucesLabot

  1. Latviešu valodniecības darbinieki; lingvistiskais aspekts
  2. «Juris Bārs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 22. novembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 Prezentācija veltīta novadnieka Jura Bāra 200 gadu atcerei[novecojusi saite] (PPS faila formāts, sagatavoja Kuldīgas Galvenās bibliotēkas bibliogrāfes Hedviga Šteinberga, Aija Kļesareva un datortīkla administrators Gatis Dēnavs