Jupiku valodas
Jupiku valodas ir eskimosu—aleutu valodu saimes eskimosu valodu grupas mazākais atzars, kas izplatītas Aļaskas dienvidrietumos un Beringa jūras salās ASV, kā arī Čukču pussalas piekrastē Krievijā.[1]
| Jupiku valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Aļaska, Čukču pussala |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Eskimosu—aleutu valodas
|
| Atzari | |
| ISO 639-2 | ypk |
| ISO 639-5 | ypk |
 | |
| Jupiku valodas un dialekti | |
Klasifikācija
labot šo sadaļuJupiku valodu grupā ietilpst četras dzīvas valodas, lielākā no kurām ir Centrālās Aļaskas jupiku valoda ar vairāk kā 10 000 runātājiem. Pie jupiku valodām dažkārt pieskaita arī mirušo Sirenikas valodu, bet lielākā daļa speciālistu to izdala kā atsevišķu atzaru eskimosu valodu grupā. Jupiku valodas lielākoties ir savstarpēji nesaprotamas.
- Jupiku valodas
- Alutīku valoda Aļaskas pussalā un Kodiakas salā (200)
- Juitu valodas
- Unazigmita Čukču pussalas dienvidaustrumos un Sentlorensas salā (1200)
- Nivukagmita Čukču pussalas ziemeļaustrumos (60)
- Jupiku valoda Aļaskas dienvidrietumi un Nunivakas sala (10 000)
- Sirenikas valoda † Sirenikas ciemā Čukču pussalā
Iekavās aptuvenais runātāju skaits. † — mirusi valoda.
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |