Kodiaka (angļu: Kodiak, alutīku: Qikertaq) ir sala Klusā okeāna Aļaskas līcī, Kodiakas arhipelāga lielākā sala un ASV otra lielākā sala. Administratīvi pieder Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstij, ietilpst Kodiakas salas boro. Lielākā apdzīvotā vieta ir Kodiakas pilsēta.

Kodiaka
Kodiak
Kodiaka
Kodiakas ainava
Kodiaka (Aļaska)
Kodiaka
Kodiaka
Ģeogrāfija
Izvietojums Aļaskas līcis
Koordinātas 57°28′N 153°26′W / 57.467°N 153.433°W / 57.467; -153.433Koordinātas: 57°28′N 153°26′W / 57.467°N 153.433°W / 57.467; -153.433
Arhipelāgs Kodiakas arhipelāgs
Platība 8 975 km²
Garums 160 km
Platums 96 km
Augstākais kalns Konjaga smaile
1362 m
Administrācija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pavalsts Aļaska
Lielākā pilsēta Kodiaka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 13 740
Blīvums 1,5/km²
Kodiaka Vikikrātuvē

Kodiaka ir Kodiakas arhipelāga lielākā sala, veido 67% no arhipelāga platības. No kontinenta krasta salu atdala ap 50 km platais Šeļihova šaurums. Sala vulkāniskas izcelsmes, tās reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Konjaga smaile (1362 m vjl). Krasti stipri izroboti, daudz fjordu un pussalu. Salas lielākā daļa apaugusi ar mežu. Mīt vairākas dzīvnieku sugas, tajā skaitā endēmais Kadjakas lācis. Lielā daļā salas teritorijas tās dienvidrietumos kopš 1941. gada izveidots Kodiakas nacionālais dabas rezervāts.[1]

Salas pamatiedzīvotāji ir eskimosu tauta alutīki, kas joprojām veido ap 14% no iedzīvotāju skaita. Pirmais no rietumniekiem, kas apmeklēja salu, bija krievu tirgotājs Stepans Glotovs 1763. gadā. Pirmo tirdzniecības apmetni salā krievi ierīkoja 1784. gadā tagadējā Oldhārboras ciema tuvumā. 1792. gadā apmetne tika pārcelta uz tagadējo Kodiaku un kļuva par Aļaskas nozīmīgāko zvērādu tirdzniecības centru. 1837.—1839. gada baku epidēmijā gāja bojā ap trešdaļu salas iedzīvotāju. 1867. gadā sala kopā ar pārējo Aļasku tika pārdota ASV.

Ārējās saites

labot šo sadaļu