Kodiaka
Kodiaka (angļu: Kodiak, alutīku: Qikertaq) ir sala Klusā okeāna Aļaskas līcī, Kodiakas arhipelāga lielākā sala un ASV otra lielākā sala. Administratīvi pieder Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstij, ietilpst Kodiakas salas boro. Lielākā apdzīvotā vieta ir Kodiakas pilsēta.
Kodiaka | |
---|---|
Kodiak | |
Kodiakas ainava | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Aļaskas līcis |
Koordinātas | 57°28′N 153°26′W / 57.467°N 153.433°WKoordinātas: 57°28′N 153°26′W / 57.467°N 153.433°W |
Arhipelāgs | Kodiakas arhipelāgs |
Platība | 8 975 km² |
Garums | 160 km |
Platums | 96 km |
Augstākais kalns |
Konjaga smaile 1362 m |
Administrācija | |
ASV | |
Pavalsts | Aļaska |
Lielākā pilsēta | Kodiaka |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 13 740 |
Blīvums | 1,5/km² |
Kodiaka Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuKodiaka ir Kodiakas arhipelāga lielākā sala, veido 67% no arhipelāga platības. No kontinenta krasta salu atdala ap 50 km platais Šeļihova šaurums. Sala vulkāniskas izcelsmes, tās reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Konjaga smaile (1362 m vjl). Krasti stipri izroboti, daudz fjordu un pussalu. Salas lielākā daļa apaugusi ar mežu. Mīt vairākas dzīvnieku sugas, tajā skaitā endēmais Kadjakas lācis. Lielā daļā salas teritorijas tās dienvidrietumos kopš 1941. gada izveidots Kodiakas nacionālais dabas rezervāts.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuSalas pamatiedzīvotāji ir eskimosu tauta alutīki, kas joprojām veido ap 14% no iedzīvotāju skaita. Pirmais no rietumniekiem, kas apmeklēja salu, bija krievu tirgotājs Stepans Glotovs 1763. gadā. Pirmo tirdzniecības apmetni salā krievi ierīkoja 1784. gadā tagadējā Oldhārboras ciema tuvumā. 1792. gadā apmetne tika pārcelta uz tagadējo Kodiaku un kļuva par Aļaskas nozīmīgāko zvērādu tirdzniecības centru. 1837.—1839. gada baku epidēmijā gāja bojā ap trešdaļu salas iedzīvotāju. 1867. gadā sala kopā ar pārējo Aļasku tika pārdota ASV.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kodiaka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)