Vikipēdija

Jukija Amano

Jukija Amano ((jap): 天野 之弥; dzimis 1947. gada 9. maijā, miris 2019. gada 18. jūlijā) bija japāņu diplomāts. Bijis Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors no 2009. gada līdz 2019. gadam.[1] Pirms tam Amano strādājis Apvienoto Nāciju Organizācijā un tās apakšvienībās.

Jukija Amano
天野 之弥
Jukija Amano 2005. gadā
5. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors
Amatā
2009. gada 1. decembris — 2019. gada 18. jūlijs
Priekštecis Mohameds El Barādeī
Pēctecis Rafaels Grosi
Dzimšanas dati 1947. gada 9. maijā
Valsts karogs: Japāna Jugavara, Kanagavas prefektūra, Japāna
Miršanas dati 2019. gada 18. jūlijā (72 gadu vecumā)
Valsts karogs: Austrija Vīne, Austrija
Tautība japānis
Politiskā partija Japānas Liberāli demokrātiskā partija
Augstskola

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Amano dzimis 1947. gadā Jugavarā, mazā pilsētā Kanagavas prefektūrā, Japānā. 1968. gadā uzsāka studijas Tokijas Universitātē. Pēc Juridiskās fakultātes absolvēšanas 1972. gada aprīlī sāka strādāt Japānas Ārlietu ministrijā.[2] Viņš specializējās starptautiskās atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumos.[3] Studijas turpināja Francijā — no 1973. līdz 1974. gadam viņš studēja Franškontē Universitātē un no 1974. līdz 1975. gadam — Nicas Sofijas Antipolosas universitātē.[4]

Karjera

labot šo sadaļu

Japānas Ārlietu ministrija

labot šo sadaļu

Amano ieņēma dažādus amatus Ārlietu ministrijā, piemēram, Zinātnes nodaļas direktors un Kodolenerģijas nodaļas direktors 1993. gadā. Strādāja diplomātiskajā dienestā Japānas vēstniecībās Vjenčanā, Vašingtonā un Briselē, Japānas delegācijā Atbruņošanās konferencē Ženēvā un bija Japānas ģenerālkonsuls Marseļā.[3][4]

2002. gada augustā Amano iecēla par Ieroču kontroles un zinātnisko lietu ģenerāldirektoru, bet 2004. gada augustā — par Atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un zinātnes departamenta ģenerāldirektoru.[3] Šajos amatos viņš bija iesaistīts starptautiskās sarunās, piemēram, Kodolieroču neizplatīšanas līguma pagarināšana; Līgums par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu; Bioloģisko ieroču konvencijas pārbaudes protokols; grozījumi Konvencijā par konvencionālajiem ieročiem un Starptautiskais rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu. 2001. gada aprīlī viņš pārstāvēja Japānu kā valdības eksperts ANO raķešu ekspertu grupā un 2001. gada jūlijā ANO ekspertu grupā atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas izglītības jautājumos.[3]

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra

labot šo sadaļu

2005. gadā Amano bija Japānas vēstnieks Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā (SAEA). No 2005. gada septembra līdz 2006. gada septembrim Amano bija SAEA valdes priekšsēdētājs.[4] Šajā laikā SAEA un tās ģenerāldirektors Mohameds El Barādeī saņēma Nobela Miera prēmiju. Amano pārstāvēja SAEA kā priekšsēdētājs Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā, kas notika 2005. gada decembrī.[5]

2008. gada septembrī Japānas valdība paziņoja, ka tā ir izvirzījusi Jukiju Amano par nākamo SAEA ģenerāldirektoru.[6] 2009. gada 2. jūlijā SAEA valde viņu ievēlēja par ģenerāldirektoru sestajā balsošanas kārtā. Viņš uzvarēja Dienvidāfrikas pārstāvi Abdulu Samadu Minti, savu galveno konkurentu.[7][8][9] 2009. gada 3. jūlijā visas 145 SAEA dalībvalstis oficiāli apstiprināja Amano SAEA ģenerāldirektora amatā.[8]

2009. gada 1. decembrī Amano sāka savu pirmo pilnvaru termiņu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektora amatā.[10]

Pēc Fukusimas I AES avārijas 2011. gada 11. martā Amano 18. martā Tokijā tikās ar premjerministru Naoto Kanu un vienojās par komandas nosūtīšanu, lai uzraudzītu radiāciju AES tuvumā. Sanāksmē Amano sacīja, ka Kans piekrita nepieciešamībai atklāt pēc iespējas vairāk informācijas par kodolavāriju Fukušimā.[11]

Amano bija precējies. Bez dzimtās japāņu valodas runāja angļu un franču valodā. Viņš nomira 2019. gada 18. jūlijā 72 gadu vecumā.[12] ASV ziņu aģentūra Associated Press ziņoja, ka nāves cēlonis bija vēzis.

Apbalvojumu un piemiņa

labot šo sadaļu

Amano saņēmis vairākus apbalvojumus: Kazahstānas medaļu "Kazahstānas Republikas neatkarības 25 gadi" (2017), Portugāles ordeņa "Par nopelniem" Lielo krustu (2018) un Japānas Uzlecošās saules ordeni (2019, pēc nāves).

2020. gada 5. jūnijā SAEA atklāja Jukija Amano laboratorijas ēkā, kas atrodas Vīnes ārpilsētā. Tās ir trīs no piecām laboratorijām, kuras kopīgi pārvalda SAEA un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.[13]

Publikācijas

labot šo sadaļu
  • A Japanese View on Nuclear Disarmament (The Non-Proliferation Review, 2002)
  • The Significance of the NPT Extension (Future Restraints on Arms Proliferation, 1996)
  • La Non-Prolifération Nucléaire en Extrême-Orient (Proliferation et Non-Proliferation Nucleaire, 1995)
  • Sea Dumping of Liquid Radioactive Waste by Russia (Gaiko Jiho, 1994)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Japanese diplomat takes over as UN nuclear watchdog chief». France 24. Agence France-Presse. 2009. gada 1. decembris. Skatīts: 2019. gada 23. aprīlis.
  2. ↑ «Profile: Yukiya Amano». BBC News. 2009. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2009. gada 4. jūlijs.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Board of Governors : Chair for 2005–2006 Mr. Yukiya Amano, Ambassador and Resident Representative from Japan». International Atomic Energy Agency. Skatīts: 2009. gada 2. jūlijs.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Ambassador Yukiya Amano. Ministry of Foreign Affairs of Japan.
  5. ↑ The Nobel Peace Prize 2005, nobelprize.org
  6. ↑ Nomination of Mr. Yukiya Amano, Permanent Representative and Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary of Japan to the International Organizations in Vienna, as a Candidate for the position of Director General of the International Atomic Energy Agency (IAEA). Ministry of Foreign Affairs of Japan. 26 September 2008.
  7. ↑ «Japan envoy wins UN nuclear post». BBC News. 2009. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2009. gada 2. jūlijs.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Amano in the frame for IAEA leadership». World Nuclear News. 2009. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2009. gada 2. jūlijs.
  9. ↑ «Profile: Yukiya Amano». BBC News. 2009. gada 1. decembris. Skatīts: 2010. gada 30. janvāris.
  10. ↑ "IAEA Director General Amano Assumes Office". Staff Report (International Atomic Energy Agency). 1 December 2009.
  11. ↑ Tabuchi, Hiroko, and Keith Bradsher, "Japan Raises Nuclear Crisis Warning Level Retroactively", web p. 2, The New York Times, 18 March 2011.
  12. ↑ «IAEA chief Yukiya Amano dies at 72». BBC. 2019. gada 22. jūlijs.
  13. ↑ «IAEA opens Yukiya Amano Laboratories». World Nuclear News. 2020. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 22. jūnijs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jukija_Amano&oldid=3955105"