Saksijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Saksijas kūrfirstistes valdnieki no 1356. līdz 1806. gadam un Saksijas karalistes karaļi no 1806. līdz 1918. gadam.

Saksijas kūrfirsti

Askāniešu dinastija

Rūdolfs I (ap 1284-1356), no 1298. gada Saksijas-Vitenbergas hercogs, 1356. gadā kļuva par Saksijas kūrfirstu
Rūdolfs II (ap 1307–1370), kūrfirsts 1356.–1370. gadā
Vencels (ap 1337–1388), kūrfirsts 1370.–1380. gadā, Rūdolfa II brālis
Rūdolfs III (pirms 1367–1419), kūrfirsts 1388.–1419. gadā, piedalījās husītu karos
Albrehts III Nabagais (Albrecht III. der Arme, ap 1375/80–1422), kūrfirsts 1419.–1423. gadā, Rūdolfa III brālis

Pēc Askānijas dinastijas izzušanas Meisenes markgrāfs Frīdrihs IV mantoja Saksijas-Vitenbergas īpašumus un kūrfirsta titulu kā Frīdrihs I Drosmīgais.

Vetīnu dinastija

Frīdrihs I Strīdīgais (Friedrich I. der Streitbare, 1370-1428), kūrfirsts 1423.–1428. gadā
Frīdrihs II Maigais (Friedrich II. der Sanftmütige, 1412-1464), kūrfirsts 1428.–1464. gadā, vienlaikus arī Meisenes markgrāfs Frīdrihs V un Saksijas grāfs Palatīns, no 1440. līdz 1445. gadam arī Tīringenes landgrāfs.

Pēc Frīdriha II nāves brāļi Ernsts un Alberts (Albrecht der Beherzte) sākumā valdīja kopā, bet 1485. gadā Leipcigā parakstīja līgumu, kas savā starpā sadalīja Vetīnu dzimtas īpašumus. Ernstam un viņa pēcnācējiem (Ernesta līnijai) palika Saksija-Vitenberga, lielākā daļa Tīringenes un kūrfirsta tituls. Alberts un viņa pēcteči (Alberta līnija) saglabāja Meisenes īpašumus un Saksijas hercoga titulu.

Vetīnu dinastijas Ernesta līnija

Ernests (1441-1486), kūrfirsts 1464.–1486. gadā, 1485. gadā kopā ar brāli Albertu sadalīja Vetīnu dzimtas īpašumus
Frīdrihs III Gudrais (Friedrich der Weise, 1463-1525), kūrfirsts 1486.–1525. gadā, Mārtiņa Lutera atbalstītājs
Johans Ciešais (Johann der Beständige, 1468–1532), kūrfirsts 1525.–1532. gadā, Frīdriha III brālis, Šmalkaldenes līgas līdzdibinātājs
Johans Frīdrihs Augstsirdīgais (Johann Friedrich der Großmütige, 1503-1554), kūrfirsts 1532.–1547. gadā, bija spiests kūrfirsta titulu atdot savam brālēnam Moricam

Pēc Šmalkaldenes kara zaudēšanas protestantu Šmalkaldenes līgas vadonim Johanam Frīdriham nācās atdot lielu daļu savu zemju un kūrfirsta titulu savam brālēnam un sāncensim Moricam.

Vetīnu dinastijas Alberta līnija

Morics (1521-1553), kūrfirsts 1547.–1553. gadā, no 1541. gada Saksijas hercogs
Augusts (1526-1586), kūrfirsts 1553.–1586. gadā, Morica brālis, kalvinists
Kristians I (1560-1591), kūrfirsts 1586.–1591. gadā, Augusta dēls
Kristians II (1583-1611), kūrfirsts 1591.–1611. gadā, līdz 1601. gadam Saksijas-Veimāras hercoga Frīdriha Vilhelma aizbildniecībā
Johans Georgs I (1585–1656), kūrfirsts 1611.–1656. gadā, Kristiāna II brālis. Viņa valdīšanas laikā Vācijā notika Trīsdesmitgadu karš .
Johans Georgs II (1613-1680), kūrfirsts 1656.–1680. gadā
Johans Georgs III (1647–1691), kūrfirsts 1680.–1691. gadā
Johans Georgs IV (1668–1694), kūrfirsts 1691.–1694. gadā
Frīdrihs Augusts I Stiprais (Friedrich August I. der Starke, 1670-1733), kūrfirsts 1694.–1733. gadā, Johana Georga IV brālis. Ar vārdu Augusts II 1697.-1704. un 1709.-1733. gadā viņš bija arī Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Frīdrihs Augusts II (1696-1763), kūrfirsts 1733.–1763. gadā, Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs ar vārdu Augusts III. Zaudējums Prūsijai Septiņgadu karā izraisīja dziļu finanšu krīzi Saksijā
Frīdrihs Kristians (1722-1763), kūrfirsts 1763. gadā
Frīdrihs Augusts III Taisnais (Friedrich August III. der Gerechte, 1750-1827), kūrfirsts 1763.–1806. gadā, līdz 1768. gadam kā reģents valdīja viņa tēvocis Ksavers.

Saksijas karaļi

Vārds, Uzvārds (Dzimis — Miris)	Valdīšanas periods	Dinastija
Frīdrihs Augusts I Friedrich August I (1750 — 1827)	1806. gada 20. decembris — 1827. gada 5. maijs	Vetīnu dinastija
Antons Anthony (1755 — 1836)	1827. gada 5. maijs — 1937. gada 6. jūnijs
Frīdrihs Augusts II Friedrich August II (1797 — 1854)	1937. gada 6. jūnijs — 1854. gada 9. augusts
Johans John (1801 — 1873)	1854. gada 9. augusts — 1873. gada 29. oktobris
Alberts Albert (1828 — 1902)	1873. gada 29. oktobris — 1902. gada 19. jūnijs
Georgs Georg (1832 — 1904)	1902. gada 19. jūnijs — 1904. gada 15. oktobris
Frīdrihs Augusts III (karalis) Friedrich August III (1865 — 1932)	1904. gada 15. oktobris — 1918. gada 13. novembris