Johaness Kotkass

klasiskā stila cīkstonis

Johaness Kotkass (igauņu: Johannes Kotkas; dzimis 1915. gada 3. februārī, miris 1998. gada 8. maijā) bija igauņu un padomju klasiskā stila cīkstonis. Nodarbojies arī ar vieglatlētiku un svarcelšanu.

Johaness Kotkass
Johannes Kotkas
Personas dati
Dzimis 1915. gada 3. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbatas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1998. gada 8. maijā (83 gadu vecumā)
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība Igaunis
Augums 184 cm
Svars 115 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Grieķu-romiešu cīņa
Profesionāļa karjera 1937—1960
Kluba informācija
Klubs "Dinamo" (Tallina)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1952)
Medaļas 1 zelta (1952)
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 1 (1953)
Medaļas 1 (sudraba)
 
Medaļas
Olimpiskās spēles
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Zelts Helsinki 1952 virs 87 kg
Pasaules čempionāti
Sudrabs Neapole 1953 virs 87 kg
Eiropas čempionāts
Pārstāvot: Karogs: Igaunija Igaunija
Zelts Tallina 1938 virs 87 kg
Zelts Oslo 1939 virs 87 kg
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Zelts Prāga 1947 virs 87 kg

1952. gadā kļuva par olimpisko čempionu grieķu-romiešu cīņā. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1943).[1][2]

Johaness Kotkass dzimis 1915. gadā Tērbatas apriņķa Kodijarves pagastā. Pēc pamatizglītības iegūšanas viņš apguva atslēdznieka profesiju un remontēja kuģus Peipusa ezerā, vēlāk pārcēlās uz Tartu, pēc tam uz Tallinu.[2]

Ar sportu (svarcelšanu) nodarbojās no bērnības, taču ar cīņas sportu sāka nodarboties 20 gadu vecumā Tallinā, kur bija radusies iespēja trenēties kopā ar igauņu cīkstoni, divkārtējo olimpisko čempionu Kristjanu Palusalu. 1936. gadā, pirmo reizi piedaloties Igaunijas brīvās cīņas čempionātā, viņš izcīnīja smagajā svarā otro vietu aiz K. Palusalu. Gadu vēlāk, Palusalu prombūtnes laikā, viņš uzvarēja brīvā stila, bet zaudēja Palusalu grieķu-romiešu cīņas čempionātā. 1938. gadā Igaunijas grieķu-romiešu čempionātā viņš atkal bija otrais aiz Palusalu. Kad tajā pašā gadā pēdējais traumas dēļ pārtrauca savu cīkstoņa karjeru, Johaness Kotkass kļuva par vienu no labākiem pasaules smagā svara cīkstoņiem, startējot Igaunijas izlases sastāvā, viņš uzvarēja Eiropas čempionātā grieķu-romiešu cīņā un pēc gada šo panākumu atkārtoja. 1940. gada vasarā, pēc Igaunijas aneksijas PSRS sastāvā viņš sāka piedalīties tās čempionātos. 1947. gadā viņš trešoreiz uzvarēja Eiropas čempionātā. 1952. gada olimpiskajās spēlēs Helsinkos viņš kļuva par olimpisko čempionu, 1953. gada pasaules čempionātā izcīnīja sudraba medaļu, 1956. gadā ieguva pasaules kausu.[2]

PSRS čempionātos Kotkass izcīnīja 12 zelta (1940. un 1943.—1945. gados kā absolūtais čempions, 1946., 1948. 1950.—1953., 1955. un 1956. gadā kā smagā svara cīkstonis) un 3 sudraba medaļas (1945., 1949. un 1945. gadā) grieķu-romiešu cīņā, kā arī 1 zelta (1947) un 2 sudraba (1946, 1948) medaļas brīvajā cīņā.[3]

PSRS grieķu-romiešu cīņas komandu čempionātā Kotkass ieguva 2 zelta (1947. un 1948. gadā), vienu sudraba (1945. gadā) un 2 bronzas medaļas (1951. un 1953. gadā). 1951. gada PSRS sambo čempionātā ieguva sudraba medaļu. Viņš bija arī četrpadsmitkārtējs Igaunijas čempions grieķu-romiešu cīņā un astoņkārtējs brīvajā cīņā.[3] Savā aptuveni 20 gadu ilgajā cīkstoņa karjerā Johaness Kotkass uzvarēja daudzus spēcīgus pretiniekus, to starpā bija tādi, kas paši bijuši olimpiskie, pasaules un Eiropas čempioni, piemēram, Kurts Hornfišers, Josefs Klapuhs, Mehmets Čobans, Jons Nīmans, Edvīns Bietags, Jalmars Nīstrems, Ģūla Bobišs, Bertils Antonsons, Josefs Rūžička, Arsens Mekokišvili, Oleksandrs Mazurs, Pauls Bēmers, Konstantīns Koberidze, Mustafa Čakmaks, Kristjans Palusalu, Nikolajs Kārkliņš, Ivans Bogdans un Anatolijs Parfjonovs.

Kotkass ar panākumiem piedalījās arī vieglatlētikas sacensībās. Vesera mešanā PSRS vieglatlētikas čempionātos viņš izcīnīja 1943. gadā zelta medaļu (uzstādot PSRS rekordu 53,88 m), 1946. gadā — sudraba, 1945. un 1950. gadā bronzas medaļu. 1950. gadā viņš kļuva arī par Igaunijas čempionu vesera mešanā.[3]

No 1944. līdz 1946. gadam Kotkass bija Igaunijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks, no 1946. līdz 1961. gadam PSRS sporta komitejas instruktors (stipendiāts), No 1961. gada līdz 1976. gadam Igaunijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas vecākais treneris, bet sākot ar 1976. gadu līdz aiziešanai pensijā bija sporta biedrības "Dinamo" treneris. Viņš arī piedalījies kā tiesnesis cīņas sporta sacensībās.[3]

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 385. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «KOTKAS, JOHANNES» (igauņu). "Eesti spordi biograafilise leksikoni" (ESBL). 2018-01-16. Skatīts: 2018-10-04.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «ЙОХАННЕС КОТКАС» (krievu). Eesti Olümpiakomitee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-30. Skatīts: 2018-10-08.

Ārējās saites

labot šo sadaļu