Jiri Uluotss
Jiri Uluotss (igauņu: Jüri Uluots; 1890—1945) bija igauņu jurists un sabiedriskais darbinieks, Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes romiešu un igauņu likumdošanas docētājs (1919—1944) un dekāns. Laikrakstu Kaja (1919—1920) un Postimees (1937—1938) galvenais redaktors. Igaunijas premjerministrs (1939—1940) un Igaunijas prezidenta pienākumu izpildītājs (1940/1944—1945).
| Jiri Uluotss Jüri Uluots | |
|---|---|
 | |
| Igaunijas premjerministrs | |
|
Amatā 1939. gada 12. oktobris — 1940. gada 20. jūnijs | |
| Igaunijas prezidenta pienākumu izpildītājs | |
|
Amatā 1940./1944. — 1945. | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1890. gada 13. janvārī Hāpsalas apriņķis, Igaunijas guberņa (tagad  Igaunija) |
| Miršanas dati |
1945. gada 9. janvārī (54 gadu vecumā) Stokholma,  Zviedrija |
| Tautība | igaunis |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1890. gada 13. janvārī Kirblas (Kireferes) ciemā. No 1910. līdz 1918. gadam studēja Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Igaunijas brīvības cīņu laikā atgriezās dzimtenē, 1919. gadā sāka docēt Tartu Universitātes Juridiskajā fakultātē, bija laikraksta Kaja redaktors (1919—1920). Atkārtoti ievēlēts par Rīgikogu deputātu (1920—1926, 1929—1932). Igaunijas parlamenta Augšpalātas priekšsēdētājs no 1938. gada 4. aprīļa līdz 1939. gada 12. oktobrim.
Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gadā piedalījās sarunās par Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanu. Pēc tam, kad Kārels Ēnpalu pēc līguma parakstīšanas atkāpās no sava amata, Uluots 1939. gada 12. oktobrī kļuva par Igaunijas premjerministru. Pēc Igaunijas okupācijas PSRS valdības atsūtītais emisārs Andrejs Ždanovs pieprasīja Konstantīnam Petsam 1940. gada 20. jūnijā viņu atcelt no amata.
Nacistu okupācijas laikā 1941. gadā Uluotss atteicās no piedāvājuma vadīt Igaunijas pašpārvaldi un piedalījās igauņu pagrīdes kustībā. Kad 1944. gada janvāra beigās Sarkanā armija sasniedza Igaunijas robežu un pie Narvas izvērsās sīvas aizsardzības cīņas, Uluotss piekrita 7. februārī pa radio uzrunāt tautu, lai aicinātu 1904.—1923. gadā dzimušos vīriešus stāties vācu armijā un aizstāvēt dzimteni.
1944. gada martā Tallinā tika izveidota Igaunijas Republikas Nacionālā komiteja, kas plānoja izveidot pagaidu valdību brīdī starp vācu aiziešanu un padomju armijas ienākšanu, lai pasludinātu Igaunijas neatkarības atjaunošanu.
1944. gada 20. aprīlī Igaunijas Nacionālā komiteja izveidoja vēlēšanu sapulci, kas, atbilstoši konstitūcijai, 1940. gadā izveidoto Igaunijas PSR marionešu valdību atzina par nelikumīgu un nolēma, ka par prezidenta pienākumu izpildītāju no 1941. gada 21. jūnija jāuzskata pēdējais likumīgais Igaunijas premjerministrs Uluotss. 1944. gada 20. septembrī Uluotss pasludināja Igaunijas neatkarības atjaunošanu un par jaunās valdības premjerministru iecēla Oto Tīfu. 22. septembrī Tallinu okupēja Sarkanā armija, un Uluotsam nācās bēgt uz Zviedriju.
Miris 1945. gada 9. janvārī Stokholmā. Par Igaunijas prezidenta pienākumu izpildītāju līdz 1963. gadam kļuva Augusts Reijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jiri Uluotss.
