Jaunīrija
Jaunīrija (angļu: New Ireland, tokpisinā: Niu Ailan) ir viena no Papua-Jaungvinejas salām Klusajā okeānā un ir otrā lielākā sala Bismarka arhipelāgā aiz Jaunbritānijas salas. Tā atrodas uz ziemeļaustrumiem no Jaungvinejas galvenās salas, no kuras to atdala Bismarka jūra. Administratīvi Jaunīrija ir daļa no Salu reģiona Jaunīrijas provinces.
Jaunīrija | |
---|---|
New Ireland Niu Ailan | |
Jaunīrijas salas karte | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Melanēzija |
Koordinātas | 3°20′S 152°00′E / 3.333°S 152.000°EKoordinātas: 3°20′S 152°00′E / 3.333°S 152.000°E |
Arhipelāgs | Bismarka arhipelāgs |
Platība | 7404 km² |
Garums | 360 km |
Platums | 10—40 km |
Augstākais kalns |
Tarons 2340 m |
Administrācija | |
Papua-Jaungvineja | |
Lielākā pilsēta | Kavienga |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 118 350 (2002) |
Blīvums | 16/km² |
Jaunīrija Vikikrātuvē |
Sala ir garena un šaura; tā stiepjas vairāk nekā 300 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā. Tā ir kalnaina, ar dažiem kalniem, kas pārsniedz 2000 m augstumu. Salā dzīvo vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju, kas pieder pie dažādām etniskām grupām un runā vairākās valodās, tostarp angļu un tokpisinā. Vietējie iedzīvotāji ir saglabājuši tradicionālo dzīvesveidu, kultūru un mākslu. Sala ir pazīstama ar savām unikālajām koka skulptūrām un masku festivāliem. Galvenās nozares ietver lauksaimniecību (kafija, kakao, kokosrieksti), zvejniecību un mežizstrādi. Tomēr Jaunīrijā ir arī daži tūrisma objekti, jo sala ir pazīstama ar saviem koraļļu rifiem.
Sala ir bijusi apdzīvota vairākus tūkstošus gadu. Eiropieši to pirmoreiz atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no Vācijas Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga (Neumecklenburg), tad Austrālijas kontrolē pēc Pirmā pasaules kara. Otrā pasaules kara laikā sala bija Japānas kontrolē un piedzīvoja dažus karadarbības gadījumus.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunīrija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)