Jamani

Jamani (pašnosaukums: yámana) vai jagani ir viena no Ugunszemes aborigēnajām tautām Argentīnā un Čīlē. Līdz 20. gadsimta sākumam apdzīvoja Ugunszemes arhipelāga dienvidu salas. Tiek uzskatīta par pasaulē vistālāk dienvidos dzīvojošo tautu.

Jamani

Jamanu sievietes
Visi iedzīvotāji
1600(2017)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Ugunszeme Argentīna Čīle
Valodas
spāņu valoda jamanu valoda
Reliģijas
kristietība, animisms
Radnieciskas etniskas grupas
kaveskari

Mūsdienās apmēram 1500 cilvēku sevi uzskata par jamaniem (galvenokārt metisi); daļa no tiem dzīvo nelielās kompaktās kopienās pie Puertoviljamsas (Vilja Ukika), Ušvajas (Pajakoala) un Puntaarenasas (Lomsapakuta). Sadzīvē pārgājuši uz spāņu valodu; pēdējā jamanu valodas pratēja dzimtās valodas līmenī Kristīne Kalderona mira 2022. gada februārī.

Vēsture

Jamanu vēsturiski apdzīvotās teritorijas (ar violetu līniju)

Izcelsme

Pastāv divas galvenās hipotēzes par jaganu ierašanos viņu apmetnes vietās:

• tiek uzskatīts, ka jamanu senči, pirmie amerikāņi, migrēja no Āzijas uz Ameriku pāri Beringa tiltam, un ka jamanu senči noteikti bija vieni no šiem pirmajiem imigrantiem; pēc tam viņi ieradās Čīles centrālajā daļā vismaz pirms 16 000 gadiem, pēc tam migrēja dienvidu virzienā, sekojot Čilojes šaurumiem;
• citi uzskata, ka Patagonijas austrumdaļas mednieki kolonizācijas un migrācijas procesā pakāpeniski apdzīvoja salas uz dienvidiem no Magelāna šauruma, sasniedzot Hornas ragu ap 4000. gadu pirms mūsu ēras.

Vēsturiski jamani piekopa jūras nomadu dzīvesveidu — klejoja laivās gar Ugunszemes arhipelāga dienviddaļas salu piekrasti. Salu krastos tika ierīkotas apmetnes; tās netika pastāvīgi apdzīvotas, bet regulāri atkārtoti apmeklētas. Galvenā nodarbošanās bija jūras dzīvnieku medības un vēžveidīgo un molusku vākšana.

Adaptēšanās klimatam

Jamani apdzīvoja salas tundras klimata joslā, kur vidējā gaisa temperatūra gada laikā svārstās no 0° līdz +10° C. Raksturīgi bieži nokrišņi un stiprs vējš. Neskatoties uz to, līdz ilgstošam kontaktam ar eiropiešiem jamani faktiski nelietoja apģērbu. Spēju izdzīvot skarbajā klimatā nodrošināja:

• pulcēšanās ap ugunskuriem, kas tika kurināti ne tikai apmetnēs, bet arī laivās; no šiem daudzajiem ugunskuriem cēlies arī Ugunszemes nosaukums;
• ieziešanās ar dzīvnieku taukiem biezā slānī, kas palīdzēja saglabāt ķermeņa siltumu ne tikai saskarē ar gaisu, bet arī nirstot aukstajā ūdenī pēc moluskiem un vēžveidīgajiem;
• laika gaitā bija attīstījusies ievērojami augstāka vielmaiņa nekā vidusmēra cilvēkam un ģenerēts ķermeņa iekšējais siltums;
• jamanu dabiskā atpūtas pozīcija bija dziļš pietupiens, kas palīdzēja samazināt atklāto ķermeņa virsmas laukumu un saglabāt siltumu;
• jamaniem bija mājdzīvnieks — mūsdienās izzudušais ugunszemiešu suns, kas bija kolpeo lapsas domesticēta forma un kura galvenā funkcija bija bērnu un pieaugušo sildīšana miega laikā, kā arī ūdru medības.

Kontakti ar kolonizatoriem

Pirmie kontakti ar eiropiešiem jamaniem bija 1577.—1578. gadā, kad Frensisa Dreika ekspedīcijas kuģi vētras laikā nomaldījās no kursa un tika aiznesti uz arhipelāga dienvidiem, kur sastapās ar iezemiešiem, visticamāk jamaniem vai kaveskariem.

Vēlākos gados jamani biežāk nekā citas ugunszemiešu tautas kontaktējās ar eiropiešiem. Selknamu un kaveskaru eksoetnonīmi «oni» un «alakulufi» cēlušies no jamanu valodas un nozīmē attiecīgi ‘ziemeļnieki’ un ‘gliemeņu ēdāji’. Eiropiešiem jamani bija zināmi kā ugunszemieši (angļu: Fuegians, spāņu: Fueginos), bet vēlāk šis termins tika attiecināts arī uz pārējiem Ugunszemes iedzimtajiem — selknamiem, kaveskariem un haušiem.

Intensīvi kontakti ar eiropiešiem sākās 19. gadsimta beigās līdz ar Ugunszemes zelta drudzi. Jamanu vidū strauji izplatījās eiropiešu ievazātās infekcijas slimības (masalas, tuberkuloze u.c.), pret kurām jamaniem un citiem ugunszemiešiem nebija imunitātes un to skaits dažu desmitgažu laikā samazinājās desmitkārtīgi. 1911. gadā dzīvi bija palikuši tikai ap 100 jamanu.

Valoda

Mūdienās jamani saziņā pārgājuši uz spāņu valodu. Jamanu valoda, kuru sākotnēji lietojuši jamani, ir valodnieciski izolēta un nav radniecīga nevienai citai valodai. Daļa pētnieku tomēr norāda uz zināmu saikni ar kaveskaru un mūsdienās izzudušo čonu valodu. Čīles valdība veic zināmus pasākumus valodas atdzīvināšanai — izdota ilustrēta vārdnīca un plānots organizēt tā saukto valodas ligzdu Mehiljonesas komūnā pie Puertoviljamsas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jamani.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)