Čiloje

sala Čīles piekrastē

Čiloje (spāņu: Isla Grande de Chiloé vai Isla de Chiloé) ir Čīlei piederoša sala Dienvidamerikas dienvidrietumu piekrastē Klusajā okeānā.[1] Administratīvi ietilpst Loslagosas reģiona Čilojes provincē. No kontinenta salu atdala Čakao šaurums ziemeļos un Ankudas un Korkovado līči austrumos. Dienvidos no Čilojes izvietojies Čonu arhipelāgs. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, austrumu krasts stipri izrobots. Rietumdaļā līdz 866 m augsts kalnu masīvs.

Čiloje
Čiloje
Čiloje (Čīle)
Čiloje
Čiloje
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 42°36′0″S 73°57′0″W / 42.60000°S 73.95000°W / -42.60000; -73.95000Koordinātas: 42°36′0″S 73°57′0″W / 42.60000°S 73.95000°W / -42.60000; -73.95000
Platība 8394 km²
Garums 180 km
Platums 50 km
Augstākais kalns Redondo kalns
866 m
Administrācija
Karogs: Čīle Čīle
Reģions Loslagosa
Lielākā pilsēta Kastro
Demogrāfija
Iedzīvotāji 150000
Blīvums 17,8/km²
Čiloje Vikikrātuvē

Pirms spāņu iekarotāju ierašanās salu apdzīvoja čonu, viliču un kunku indiāņu tautas. Pirmais no eiropiešiem 1540. gadā salu atklāja spānis Alonso de Kamargo, bet pirmā ekspedīcija, kas salu apkuģoja un izpētīja, bija Fransisko de Uljoa 1553. gadā. Sākotnēji salai tika dots nosaukums Jaunā Galisija (Nueva Galicia), bet tas neiedzīvojās un sala tika dēvēta viliču valodas nosaukumā, kas nozīmē «kaiju vieta». Pirmā pilsēta Kastro dibināta 1567. gadā. 17. un 18. gadsimtā salā intensīvi darbojās jezuītu misionāri, kuru vairāk kā 150 uzbūvētās koka baznīcas 2000. gadā tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[2] 1826. gadā Čiloje iekļāvās Čīles sastāvā. Salas rietumdaļā ierīkots Čilojes nacionālais parks.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 151. lpp.
  2. Churches of Chiloé

Ārējās saites

labot šo sadaļu