Kolpeo lapsa
Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
| Kolpeo lapsa Pseudalopex culpaeus (Molina, 1782) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Zorro (Pseudalopex) |
| Suga | Kolpeo lapsa (Pseudalopex culpaeus) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Kolpeo lapsa Vikikrātuvē | |
Kolpeo lapsa ir otrs lielākais suņu dzimtas dzīvnieks Dienvidamerikā. Lielākais ir krēpjvilks. Kolpeo var sastapt sākot ar Ekvadoru un Peru ziemeļos līdz Patagonijai un Ugunszemei dienvidos. Tas īpaši daudz ir sastopams Andu kalnu rietumu pusē.[1] Tā kā Folklenda salu vietējais Folklendu vilks ir iznīcināts kopš 19. gadsimta beigām, tad mūsdienās salās ir ievests kolpeo lapsa, lai atjaunotu dabas līdzsvaru.[2] Iespējams abi ir tuvi radinieki.
Kolpeo lapsa apdzīvo pampu zālājus un retus mežus. Andu kalnos tie apdzīvo teritorijas starp 1000 un 4500 m virs jūras līmeņa. Kolpeo nekad neapmetas uz dzīvi lietus mežos, tas izvairās no bieziem mežiem, priekšroku dodot klajām vietām.[3]
Izskats un ieradumi
labot šo sadaļu
Kolpeo lapsas ķermeņa garums ir 60—120 cm, astes garums 30—45 cm, svars 5—13,5 kg.[4] Pēc izskata tā atgādina rudo lapsu. Tai ir pelēki ruds kažoks, pelēka mugura un ruda pavēdere, balts zods, sarkanīgi rudas kājas un galva. Ausis ir koši rudas vai brūnas.
Kolpeo medī dažādus grauzējus, trušus, putnus un ķirzakas, tas ēd arī nelielā daudzumā augus un maitu. Reizēm kolpeo uzbrūk aitu bariem, nomedījot jērus. Lai gan tas notiek ļoti reti, zemnieki mēdz medī vai indēt kolpeo lapsas.[5] Dažos reģionos tas ir gandrīz izmiris, tomēr kopumā tā populācija ir stabila.
Grūsnības periods ilgst 55—60 dienas,[4] un mazuļi dzimst pavasarī alā, parasti piedzimst 3—6 akli kucēni. Kamēr mazuļi ir mazi, māte tos neatstāj, bet tēvs medī par visiem. Pēc dažām nedēļām mazuļi tiek atstāti midzenī vieni paši, un abi vecāki kopā medī. Mazuļu kažoki ir smilšu krāsā, kas tos labi nomaskē no lielajiem, plēsīgajiem putniem.[3] Pieaugušas mātītes paliek kopā ar vecākiem, tēviņi pamet ģimeni.
Kolpeo attiecības ir matriarhālas. Dominantās mātītes pārņem vecāku teritoriju, toties tēviņi pamet vecāku teritoriju, lai sameklētu savu mātīti. Mātīšu barā valda stingra hierarhija, pirmā ēd dominantā mātīte, kā arī pārojas tikai dominantā mātīte.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Pseudalopex culpaeus (Culpeo, Andean Fox)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2009. gada 8. martā.
- ↑ «Culpeo, Patagonian Fox (Pseudalopex culpaeus) - Wiki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 8. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «ADW: Lycalopex culpaeus: Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 8. martā.
- ↑ 4,0 4,1 Culpeo Fox: The Animal Files
- ↑ Macdonald, David Whyte; Claudio Sillero-Zubiri (2004). The Biology and Conservation of Wild Canids. Oxford University Press. ISBN 0-19-851555-3.