Vestdžordana
Vestdžordana (angļu: West Jordan) ir pilsēta Sālsezera apgabalā un Soltleiksitijas piepilsēta Jūtā, ASV. Pilsēta izvietojuies Sālsezera ielejas dienvidrietumu galā. Pilsētas robežas plešas no Džordanas upes kreisā krasta, kā vārdā tā nosaukta, līdz Oukera kalniem, kur atrodas Kennekotas vara raktuves, lielākais atklātais karjers pasaulē. 2020. gadā Vestdžordanā dzīvoja 116 961 iedzīvotājs, padarot to par trešo lielāko pilsētu Jūtā.[3]
| Vestdžordana | |
|---|---|
| Pilsēta | |
| West Jordan | |
 Vestdžordanas pilsētas dome | |
  Vestdžordana  Vestdžordana | |
| Koordinātas: 40°36′23″N 111°58′34″W / 40.60639°N 111.97611°WKoordinātas: 40°36′23″N 111°58′34″W / 40.60639°N 111.97611°W | |
| Valsts |
 ASV |
| Štats |
 Jūta |
| Apgabals | Sālsezera apgabals |
| Dibināta | 1848. gadā |
| Pilsētas tiesības | Kopš 1941. gada |
| Platība[1] | |
| • Kopējā | 83,73 km2 |
| Augstums | 1 333 m |
| Iedzīvotāji (2020)[2] | |
| • kopā | 116 961 |
| • blīvums | 1 396,9/km² |
| Mājaslapa |
www |
 Vestdžordana Vikikrātuvē | |
Nozīmīgākās vietas pilsētā ir 1850. gadā ierīkotās Gardnera dzirnavas jeb Gardner Village un Sautvoli reģionālā lidosta, kas kalpo privātiem un militāriem lidojumiem.
Vēsture
labot šo sadaļuVestdžordana savu nosaukumu ieguva no mormoņu kolonistiem, kas Sālsezera ielejā ieradās 1847. gadā sava pravieša Brigama Janga vaībā. Apmetušies mūsdienu Soltleiksitijā, upi uz rietumiem no tās viņi nosauca par Rietumu Džordanu, par godu Jordānas upei Svētajā zemē. Laika gaitā upes nosaukums vienkāršojās uz "Džordana". Analoģiski savai vārdamāsai, Džordanas upe iztek no saldūdens ezera (Jūtas ezera) un ietek iekšzemes sāļūdens ezerā (Lielajā Sālsezerā). Vestdžordanu dibināja ap 1849. gadu Džordanas upes kreisajā krastā.
Vienu no pirmajām kokzāģētavām Vestdžordanas apkārtnē 1850. gadā izveidoja Arčibalds Gardners.[4] Viņa atstātais industriālais ansamblis ar koun vēsturiskiem namiem mūsdienās ir pārbūvēts par iepirkšanāss centru Gardner Village.
Sākotnēji Vestdžordanas saimniecības pamatā bija lauksaimniecība, kokapstrāde un derīgo izrakteņu ieguve. Pirmo ādas miecētavu ASV uz rietumiem no Misisipi uzbūvēja Vestdžordanā 1851. gadā.
1970. gados sākās strauja iedzīvotāju skaita izaugsme un teritorijas attīstība. Mūsdienās Vestdžordana ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām Jūtā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|---|---|
| 1970 | 4 221 | — |
| 1980 | 27 327 | +20.54% |
| 1990 | 42 892 | +4.61% |
| 2000 | 68 336 | +4.77% |
| 2010 | 103 712 | +4.26% |
| 2020 | 116 961 | +1.21% |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «2019 U.S. Gazetteer Files». United States Census Bureau. Skatīts: 2020. gada 7. augustā.
- ↑ https://data.census.gov/cedsci/table?t=Populations%20and%20People&g=0100000US,%241600000&y=2020; ASV Tautas skaitīšana 2020. gadā; redaktors: ASV Tautas skaitīšanas birojs; pārbaudes datums: 1 janvāris 2022.
- ↑ 3,0 3,1 «QuickFacts West Jordan city, Utah». United States Census Bureau. Skatīts: 2022. gada 2. janvārī.
- ↑ Glen Moosman. «West Jordan». Utah History Encyclopedia. University of Utah Press, 1994. ISBN 9780874804256. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. novembrī. Skatīts: 2024. gada 3. .