Jēkabs Mors
Jēkabs Mors (vācu: Jacob Morr, krievu: Яков Мор, dzimis 1840. gada 7. martā, miris 1914. gada 22. janvārī) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu un latviešu izcelsmes pedagogs, slepenpadomnieks un Carskoje Selo ģimnāzijas direktors. Vairāku pedagoģisku darbu un sengrieķu mācību grāmatas autors.
| ||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1840. gada 7. martā Rīgā galma padomnieka Georga Gotfrīda Mora un Annas Dorotejas Leventālas ģimenē. Annas Dorotejas tēvs bija latviešu zemnieks Miķelis Sproģis no Kundziņsalas, bet laulības ierakstā baznīcas grāmatā viņa ierakstīta ar mātes pirmslaulības uzvārdu Leventāla.[1] Georga Gotfrīda tēvs galdniekmeistars Gotfrīds Mors pārcēlās uz Rīgu no Medenavas draudzes novada Austrumprūsijā.[2]
1860. gadā Mors beidza Tērbatas skolotāju semināru un sāka mācīt Kuresāres otrajā pamatskolā.[3] Vēlāk atgriezās Tērbatā, kur satika savu nākamo sievu. No 1865. līdz 1868. gadam studēja Tērbatas Universitātē filoloģiju.[4] 1869. gada jūlijā apprecējās ar igauņu tirgotāja meitu Auroru Juliānu Katarīnu Tenisonu. Pēc tam mācīja sengrieķu un latīņu valodas Brestā, Vitebskā un Sanktpēterburgā. No 1906. gada līdz savai nāvei 1914. gadā bija Carskoje Selo ģimnāzijas direktors. Tajā laikā tur mācījās Nikolajs Gumiļovs.[5]
Pēcnācēji
labot šo sadaļu- Irina Prūse, žurnāliste un pedagoģe. Jēkaba Mora mazmazmeita.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Grieķu etimoloģijas vingrinājumu grāmata. Sanktpēterburga: K. L. Ricker, 1893 (krievu).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Anna Dorothea Morr». WikiTree (angļu).
- ↑ «Gottfried Morr». Geneanet (vācu).
- ↑ «Inländische Nachrichten. Rigasche Zeitung, Nr. 131 (09.06.1860)». Periodika — Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (vācu).
- ↑ «Jakob Morr». Erik-Amburger-Datenbank. Ausländer im vorrevolutionären Russland (vācu).
- ↑ «Яков Георгиевич Мор». Страница Кирилла Финкельштейна (krievu).