Jēkabs (patriarhs)
(Pāradresēts no Jēkabs (Īzāka dēls))
Jēkabs (ivritā: יַעֲקֹב, Yaʿakov; arābu: يَعْقُوب, Yaʿqūb), arī Israēls[1] (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisraʾel), ir ebreju trešais patriarhs, Ābrama mazdēls un Īzāka un Rebekas dēls. Tradicionāli Jēkabs tiek uzskatīts par izraēliešu tautas ciltstēvu. Bībelē stāsti par Jēkabu sākas Radīšanas grāmatas 25. nodaļā 26. pantā.[2]
Saskaņā ar Veco Derību, Jēkabs bija jaunākais no dvīņubrāļiem. Otrs brālis ir Ēsavs, kas bija Edomas un edomiešu ciltstēvs. Abi ir pārstāvji no dažādām sociālām grupām — Jēkabs ir lopkopis, bet Ēsavs ir nomadu mednieks.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Pirmā Mozus grāmata 32. nodaļa» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-29. Skatīts: 2012-07-03.
- ↑ Bībeles biedrība: PIRMĀ MOZUS GRĀMATA Arhivēts 2021. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē. (SAUKTA GENESIS), 25. nodaļa
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |