Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola

Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola (RKAAIS; krievu: Рижское высшее военное авиационное инженерное училище имени Якова Алксниса, РВВАИУ) bija Jēkaba Alkšņa vārdā nosaukta PSRS gaisa spēku augstākā militārā izglītības iestāde, kas darbojās Ezermalas ielā 2, Rīgā, no 1967. līdz 1993. gadam. Tajā apmācīja vairāk nekā 10 tūkstošus militāro inženieru gaisa spēku galvenajās ekspluatācijas specialitātēs.

Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola (RKAAIS)
Рижское Высшее Военное Авиационное Инженерное Училище имени Якова Алксниса
Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola (RKAAIS)
Skolas bijusī teritorija (2020)
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola (Rīga)
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola (Latvija)
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola (Eiropa)
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola
Rīgas Kara Aviācijas Augstākā Inženieru skola
Dibināta 1938. gadā
izformēta 1993. gadā
Tips PSRS kara augstskola
Finansējums PSRS Gaisa karaspēki
Atrašanās vieta Ezermalas iela 2,
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
56°59′34″N 24°11′39″E / 56.992789°N 24.194298°E / 56.992789; 24.194298Koordinātas: 56°59′34″N 24°11′39″E / 56.992789°N 24.194298°E / 56.992789; 24.194298
Mājaslapa www.rvvaiu.ru

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 15. maijā RKAAIS kursanti kopā ar Baltijas kara apgabala virsniekiem piedalījās Interfrontes mītiņā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēkas. 1993. gadā RKAAIS izformēja, tagad tās ēkās atrodas Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte.

Par RKAAIS pirmsākumu uzskata 1938. gadā Jejskā pie Azovas jūras organizētos kursus speciālo dienestu virsniekiem. Pēc Ziemas kara 1940. gadā Jūras kara aviācijas speciālo dienestu skolu stratēģisku iemeslu dēļ pārcēla uz Karēļu-somu PSR pilsētu Sortavalu. Pēc militārās nozares vadītāju rīkojuma bijušajā Somijas teritorijā izveidoja dažādas militārās struktūras. Sakarā ar Turpinājuma kara sākšanos 1941. gadā skolu evakuēja uz Molotovu, kur 1942. gadā izveidoja sakaru nodaļu. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā to pārdēvēja par Jūras spēku aviācijas sakaru skolu (krievu: Военное морское авиационное училище связи, ВМАУС). Pēc kara beigām skolu pārcēla uz Novohradu-Volinsku. Mācības oficiāli sākās 1946. gada 1. novembrī. Pirmie absolventi bija augstākās klases radiotehnikas speciālisti, un vēlāk kursantus pieņēma no staršinām (vecākiem virsseržantiem) un mičmaņiem (virsniekvietniekiem), kuri pēc kursu pabeigšanas ieņēma virsnieku amatus jūras aviācijas sistēmā. Virsnieki ar skolas diplomu apkalpoja jūras gaisa kuģu radiosakaru iekārtas, kā arī pārraudzīja uz zemes esošo radionavigācijas staciju darbību. Jāatzīmē, ka viena no ВМАУС filiālēm apmācīja šifrēšanas speciālistus darbam kodēšanas mašīnās, piemēram, nacistu ENIGMA. Kopumā līdz 1949. gadam skola absolvēja četras specialitātes (līdz 1953. gadam izglītības iestāde ievērojami paplašināja savu profilu līdz desmit specialitātēm).

Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skola

labot šo sadaļu

1952. gada maijā PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštābs nolēma Jūras karaspēka aviācijas sakaru skolu pārcelt uz Rīgu. Jūras karaspēka skola atradās speciāli ierīkotā un aprīkotā teritorijā Ķīšezera krastā Ezermalas ielā 2 (bijušās Džutas manufaktūras teritorijā). 1957. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas kara aviācijas radiotehnikas skolu (РВАРТУ), 1967. gadā par Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstāko inženieru skolu (РВВАИУ).

Inženieru personāla apmācību veica šādās fakultātēs:

  • lidmašīnu un dzinēju (СД);
  • aviācijas aprīkojuma (AO);
  • radioelektronisko iekārtu (РЭО);
  • aviācijas ieroču (AB), kopš 1989. gada;
  • tālmācības.

Kopumā izglītojošās aktivitātes skolā bija vērstas uz gaisa spēku frontes aviācijas inženieru apmācību.

Vairāk nekā 50% no apmēram 170 pasniedzēju un pētnieku bija ar zinātņu akadēmiskiem grādiem un pakāpēm, no kuriem 12 bija zinātņu doktori un profesori. Skola izveidoja arī savu akadēmisko padomi, kas katru mēnesi aizstāvēšanai pieņēma vienu vai divas disertācijas zinātņu kandidātu grāda iegūšanai.

Skola veica zinātniskus pētījumus, kas saistīti ar gaisa kuģu uzlabošanu, kara gaisa kuģu uzticamību, izturību, ekspluatāciju un apkopi. Skolai bija moderna izglītības un materiālā bāze, ieskaitot mācību lidlauku Skultē, skolas angāru ar aviācijas kara tehniku, septiņas pētniecības laboratorijas, lidmašīnu simulatorus, datoru centru, doktorantūru utt.

Skola oficiāli patronēja 29 izglītības mācību iestādes un vidusskolas (kas bija raksturīgi padomju laika izglītības tradīcijām), organizējot kara aviācijas skolēnu klubus un aviācijas radionavigācijas amatieru klubus, no kurienes skolā ienāca daudz absolventu. Viena no skolas tradīcijām, kas kļuva par sava veida vizītkarti, bija kopīgs ikgadējais brauciens uz Jēkaba Alkšņa dzimto vietu — Naukšēniem. Līdz 1989. gadam RKAAIS kadeti saskaņā ar eksāmenu rezultātiem tika uzņemti no skolu absolventu vidus lidmašīnu un dzinēju fakultātē un aviācijas aprīkojuma fakultātē. Viņi mācījās 5 gadus un trīs mēnešus, nodzīvoja 3 gadus kazarmās un 2 gadus kazarmu tipa hosteļos. Galvenās skolas ēkas atradās Ezermalas ielā 2, bet mācību ēkas bija arī Jēkaba kazarmās Vecrīgā.

1991. gadā notika pēdējā Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skolas kursantu uzņemšana, bet 1993. gadā Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstāko inženieru skolu izformēja. Fakultāšu kadeti, virsnieki un aprīkojums tika sadalīti starp Tambovas, Irkutskas un Voroņežas augstākās inženieru aviācijas kara skolām. Pēc skolas slēgšanas teritorija uz vairākiem gadiem bija neapsaimniekota, bet vēlāk uz bijušās karaspēka skolas telpām pārcēla RTU Transporta un Mašīnzinību fakultāti (tagad Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte).

Ievērojami absolventi

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu