Jānis Zalcmanis

Jānis Zalcmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1887. gada 18. novembrī ; Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1971. gada 8. janvārī (83 gadi); Ņujorka, ASV
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	rēderis
Vecāki	Jānis, Margarete
Dzīvesbiedre	Malvīne Krēķis

Jānis Zalcmanis (1887-1971) bija latviešu rēderis, Latvijas kuģniecības sabiedrības "J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freimanis" līdzīpašnieks. Rīgas biržas Valdes dalībnieks un Latvijas kuģniecības savienības direktors. Venecuēlas goda konsuls Latvijā. Latviešu Nacionālās Apvienības (LNA) Padomes dalībnieks (1931-1933).^[2]

Dzīves gājums

Dzimis 1887. gada 18. novembrī Rīgā Jāņa Zalcmaņa un viņa sievas Margaretes ģimenē. Mācījies praporščiku skolā. Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu beigām nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Bija izdevniecības "Latvis" līdzīpašnieks (1927—1938), Paula Daneberga kuģniecības sabiedrības vadītājs (1928), vēlāk Latvijas kuģniecības sabiedrības „Zalcmanis, Jansons un Freimanis” līdzīpašnieks (1931-1940).

Kad pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kuģniecību nacionalizēja, tai piederēja tvaikoņi "Apgara", "Tautmīla", "Ārija", "Gundega", "Valdona" un "Ciltvaira".^[3] 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā Jānis Zalcmanis bija izsūtāmo sarakstā,^[4] bet spēja izbēgt no apcietināšanas. Vācu okupācijas laikā bija Latvijas saimniecības kameras vicedirektors un Satiksmes nozares vadītājs (1943). Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV, kur miris 1971. gada 8. janvārī Ņujorkā.

Sabiedriskā darbība

Rīgas tirgotāju biedrības valdes loceklis, vēlāk priekšsēdis (1936-1940), Rīgas Rotariešu kluba valdes loceklis (1939), Latvijas tirdzniecības rūpniecības kameras loceklis (1939-1940), Rīgas biržas valdes loceklis (1939-1940).^[5]

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira # 405 (1928)

Zalcmaņa kuģi

"Gundega" (3583 BRT), no 1930. gada piederēja kompānijai J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freyman. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 6. decembrī to pārņēma Latvijas PSR Valsts kuģniecība, 1941. gada 22. jūnijā kuģi ar padomju kravu Lībekas ostā konfiscēja Vācija, tas pārdēvēts par Weichselland. 1944. gada 19. decembrī to pie Norvēģijas nogremdēja franču zemūdenes Rubis izliktā mīna.^[6]
"Ārija" (3578 BRT), no 1932. gada piederēja kompānijai J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freyman'. Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada 29. oktobrī to aizturēja Baltijas jūrā ceļā uz Buenosairesas ostu ar 1472 t sēklas kartupeļu, 690 t koksnes, 1076 t zivju konservu und 984 t kvēlspuldžu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 6. decembrī to pārņēma Latvijas PSR Valsts kuģniecība, 1941. gada 22. jūnijā kuģi Lībekas ostā ar koku kravu konfiscēja Vācija, tas pārdēvēts par Wartheland. Pēc angļu aviācijas uzlidojuma nogrima pie Norvēģijas krastiem 1944. gada decembrī.^[7]
"Curonia" (3702 BRT), 1932. - 1939. gadā piederēja kompānijai J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freyman, pārdots F. Graudam, pārdēvēta par "Everagra", 1942. gadā piedalījās ASV tankkuģa Esso Houston glābšanas darbos.^[8]
"Livonia" (2306 BRT), 1933. - 1937. gadā piederēja kompānijai J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freyman, pārdots norvēģu Jøtun, pārdēvēts par Lyng, nogrimis 1942. gada decembrī.^[9]
"Valdona" (3042 BRT), no 1933. gada kuģniecības īpašumā. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 7. martā pēc mīnas izraisīta bojājuma remontā Roterdamas ostā. 1941. gadā kuģi konfiscēja Vācija, to pārdēvēja par Sudetenland, tad par Memelland, bet pēc "Tautmīlas" nogremdēšanas tās vārdā par Baltenland. 1944. gada 27. decembrī to Baltijas jūrā pie Ustkas (Stolpmünde) nogremdēja PSRS zemūdene K-56.^[10]
"Ciltvaira" (3779 BRT), no 1935. gada "J. Zalcmanis, K. Jansons & J. Freimanis" (no 1938. gada "Latvijas kuģniecības") īpašumā. 1942. gada 19. janvārī nogremdēta pie Bahamu Salām.^[11]
"Tautmīla" (3724 BRT), no 1936. gada kompānijas īpašumā. 1938. gada decembrī uzsāka kārtēju satiksmi starp Latviju un Ameriku. Otrā pasaules kara laikā pēc vācu aviācijas uzbrukuma pie Anglijas krastiem 1940. gada 29. janvārī nokļuva remontā Roterdamas ostā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada otrajā pusē to nodeva PSRS, bet 1941. gada jūlijā Vācija kuģi konfiscēja un atdeva to likumīgajam īpašniekam, kurš savukārt to nodeva Vācijas valsts rīcībā. Braucot ar Vācijas karogu, kuģa vārds bija "Baltenland". 1941. gada 16. oktobrī ziemeļos no Ēlandes salas to torpedēja PSRS zemūdene SHCH-323.^[12]
"Abgara" (4422 BRT), no 1936. gada īpašnieki J. Zalcmanis, J. Freimanis, K. Jansons. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā kuģi iznomāja ASV kara laika kuģniecības pārvaldei un tas turpina kuģot ar Latvijas karogu. 1942. gada 6. maijā apmēram 15 jūdzes uz dienvidaustrumiem no Lielās Inagvas salas, Bahamu Salu grupā, Abgaru nogremdēja nacistiskās Vācijas zemūdene.

Tvaikonis "Ārija" (3578 BRT), kapteiņi J. Freimanis, K. Šteins, K. A. Kaktiņš, M. A. Osis, A. J. M. Krauklis, K. Vētra-Leitiņš, J. Grīnbergs.
"Gundega" (3583 BRT), kapteiņi K. Dreimanis, A. Brensons, E. Dreimanis, H. Liberts.
Tvaikonis "Livonia" (2306 BRT), kapteinis P. V. Kalniņš.
Tvaikonis "Valdona" (3042 BRT), kapteiņi J. Freimanis, К. А. Kaktiņš.
Tvaikonis "Ciltvaira" (3779 BRT), kapteiņi K. A. Kaktiņš, A. Brensons, M. Osis, A. P. Galdiņš, K. Šķerbergs.
Tvaikonis "Tautmīla" (3724 BRT), kapteiņi J. Freimanis, K. Dreimanis, E. Dreimanis.
Tvaikonis "Abgara" (4422 BRT), kapteiņi N. Grīniņš, A. P. Galdiņš.
Tvaikonis "Curonia", pārdēvēts par "Everagra" (3702 BRT), kapteiņi К. Šķerbergs, V. Dornis, V. Balodis, А. Kiršfelds, L. Volss, J. Martinsons, u.c.