Jānis Gūters
Jānis Gūters, arī Johanness Guters (1882—1962) bija latviešu izcelsmes Vācijas aktieris, kinorežisors un scenārists. 1920. un 1928. gadā Gūters uzturējās Rīgā, piedaloties Latvijas kino industrijas veidošanā.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1882. gada 25. aprīlī Rīgā. Mācījās Rīgas reālģimnāzijā un studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, iegūdams inženierzinātņu doktora grādu. 1904. gadā kļuva par Jaunā latviešu teātra aktieri, pēc 1905. gada revolūcijas sagrāves 1905. gadā viņš aizbēga uz Berlīni. 1907. gadā viņš atgriezās Latvijā un tika ieslodzīts sakarā ar apsūdzību par policista slepkavību. Kad pēc drošības naudas iemaksas 1908. gada 17. februārī Gūteru izlaida no cietuma, viņš aizbēga uz Vīni, kur ar Burgtheater stipendiju sāka studijas Mūzikas un skatuves mākslas akadēmijā. Iepazinās ar šīs akadēmijas studenti Mariju Leiko.
1910. gada 15. septembrī viņš uzveda pirmo izrādi Neue Wiener Bühne, vēlāk kopā ar Leiko devās uz Frankfurti pie Mainas, kur Jaunajā teātrī strādāja par režisoru un galveno režisoru. 1917. gadā viņš pārgāja darbā uz Residenztheater Wiesbaden un visbeidzot uz Trianon Theater Berlīnē. 1917. gadā viņš debitēja kā kinorežisors ar mēmo filmu Die Diamantenstiftung, kurā viņa toreizējā partnere Marija Leiko atveidoja galveno sieviešu lomu. Līdz 1919. gadam viņš uzņēma sērijveida filmas par populāro privātdetektīvu Stjuartu Vebsu, ko tēloja Ernsts Reihers. 1919. gada 1. maijā apprecējās ar ar operdziedātāju Adelheidu Vilmsu.
1919. gadā viņš nodibināja savu producentu uzņēmumu Centaurfilm. Pēc savas vienīgās pašproducētās filmas "Sieviete būrī" ar Mariju Leiko un Ernstu Deiču galvenajās lomās Gūters 1920. gadā parakstīja līgumu ar Ēriha Pommera producentu kompāniju Decla, uzņēma komēdijas, retas melodrāmas, piemēram, "Klusuma tornis" (1925). 1930. gados viņš uzņēma arvien vairāk īsfilmu un kultūras filmu UFA kinostudijā.
Otrā pasaules kara laikā Gūters no 1939. līdz 1940. gadam kopā ar Jupu Huselsu un Ludvigu Šmicu uzņēma kinohronikas Tran un Helle. Pēc kara darbojās VDR un 1956. gadā kopā ar sievu saņēma balvu par māksliniecisko tautas jaunradi. Miris 1962. gada 18. martā Greifsvaldē.[1]